Saeimas pieņemtais, bet Valsts prezidenta neizsludinātais Likums par ostām varētu tikt īsā laikā izlabots un uzlabots, ja netiks upurēts priekšvēlēšanu cīņai starp partijām.

Pagājusī nedēļa beidzās ar Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu atdot Saeimai pārstrādāšanai 27. maijā pieņemto Likumu par ostām, t. i., nākamo redakciju jau esošam likumam, kas tādējādi tiktu būtiski grozīts. Neatkarīgā 3. jūnijā atreferēja šā likumprojekta pieņemšanas gaitu, izceļot Tautas partiju pārstāvošā deputāta Kārļa Leiškalna centienus pārliecināt deputātu vairākumu, lai viņi arī nobalso par Saeimas komisijās un koalīcijas partiju frakcijās saskaņoto likumprojekta variantu.

Laba vietā būs labāks

Iemesls ārkārtīgi asajām debatēm 27. maijā bija tas, ka savu nostāju pēkšņi mainīja partijas Jaunais laiks frakcija, kas ļoti disciplinēti balsoja kopā ar opozīcijas partijām Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) un Saskaņas centrs. Ar Saeimā aizvien vairāk iecienīto balsojumu pārbalsošanas metodi arī izdevās Likumu par ostām pieņemt sākotnēji saskaņotajā variantā, bet tagad to nāksies pārstrādāt. Tomēr K. Leiškalns Neatkarīgajai pauda gan apmierinājumu, ka Valsts prezidents ir devis iespēju izlabot to, kas likumā patiešām labojams, gan pārliecību, ka šie labošanas darbi tiks pabeigti jau 17. jūnijā. Viņaprāt, ļoti derīga bijusi visu iesaistīto pušu tikšanās ar Valsts prezidenta padomniekiem.

Divi risinājumi

Valsts prezidents savā motivācijas rakstā par likuma atdošanu Saeimai norāda, ka Likuma par ostām jaunā redakcija nenovērstu Latvijas ostu nelīdztiesību, kad Rīgas Brīvostas pārvalde, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde drīkst reģistrēt savā īpašumā būves, ko pati uzcēlusi ostas teritorijā, bet Ventspils u. c. ostu pārvaldītāji to nedrīkst. Citās ostās par jauno būvju īpašniecēm skaitītos pašvaldības. No sabiedrības viedokļa, šāda atšķirība starp būves īpašniekiem ir netverama, tāpēc arī deputāti to palaiduši garām, bet pavisam citāda tā paveras no Eiropas Savienības palīdzības fondu izmantošanas iegrāmatošanas viedokļa. Proti, pārējās ostas nedrīkst saņemt šādu palīdzību, ja gūtais labums tiek iereģistrēts uz citas personas vārda. Tagad Valsts prezidents ir iesaistījies šādas netaisnības novēršanā, kas, kā solīja K. Leiškalns, tikšot ātri izdarīts.

Otrs iemesls Valsts prezidenta rīcībai bija šaubas par to, vai likums nedod iespējas ostu pārvaldītājiem negodīgi konkurēt ar privātajiem uzņēmējiem, kuri sniedz vai vēl tikai vēlas sniegt pakalpojumus ostu darba nodrošināšanai. Neatkarīgās 3. jūnija publikācijā tika aplūkots piemērs Rīgas brīvostā, kas iegādājusies savus velkoņus un konkurē ar a/s PKL Flote velkoņiem. Privātfirmas žēlojas, ka ostu pārvaldītāji viņus izkonkurēs gluži vienkārši tāpēc, ka ostas drīkst nodokli no savas pelņas nemaksāt, turpretī privātuzņēmējiem tas jādara. Tiks piedāvāts ostu pārvaldītājiem sniegt savus pakalpojumi ar pašu nodibinātu uzņēmumu starpniecību, maksājot nodokļus par uzņēmējdarbību vispārējā kārtībā.

Kas notiek Ventspilī

Valsts prezidenta motivācijas rakstā grūti pamanīt to pienesumu argumentiem par likuma noraidīšanu, ko bija sagatavojusi Ventspils domes deputātu grupa. Tajā bija apvienojušies Saskaņas centra un Jaunā laika (precīzāk sakot, Jaunā laika & Co) deputāti. Šī apvienība aptuveni atbilst tai, kas 27. maijā balsoja pret likumprojektu Saeimā. Grupas lozungs ir “satraukums”, ka likums paplašina ostu pārvalžu darbības sfēru, kas neesot sabiedrībai atklāta.

Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs uzņēmās Neatkarīgajai teikt, ka vismaz Ventspils ostā nav noticis nekas nelikumīgs, tajā skaitā arī nelikumīga informācijas slēpšana, jo neko tādu nav konstatējušas ne augstākstāvošās, ne uzraugošās un tiesībsargājošās institūcijas. Netiek atklāta tikai komercinformācija, kuras noplūde pasliktinātu Ventspils ostas pozīcijas konkurencē ar visām citām Baltijas jūras austrumu piekrastes ostām.

Politiskās konsekvences

G. Blumbergam atšķirībā no K. Leiškalna nebija pārliecības, ka likumu izdosies ātri izlabot, jo paliek šaubas par Jaunā laika gatavību balsot atbilstoši tam, kā koalīcija vienojusies. Neesot izslēgts, ka tieši Likums par ostām bijis izmēģinājums, kā varētu darboties jauna valdošā koalīcija, kurā Jaunais laiks ieaicinātu Saskaņas centru un varbūt arī PCTVL pašreizējā vai modificētā veidā. Pirms Likuma par ostām Saeimas dienas kārtībā nonāks jautājums par uzticību vai neuzticību ekonomikas ministram Artim Kamparam. G. Blumbergs lēš, ka balsošana par šādu jautājumu varētu viest skaidrību par partiju savstarpējo uzticēšanos un sadarbības iespējām.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv