Saskaņā ar šo likuma redakciju, gadījumā, ja tiesa nolems atzīt AS Latvijas Krājbanka par maksātnespējīgu, pēc sekmīgas un tiesiskas maksātnespējas procesa pabeigšanas, 5 procenti no faktiski atgūtajiem līdzekļiem kā administratora atlīdzība sastādīs vismaz 25 miljonus. Šāds aprēķins balstās uz publiski pieejamo informāciju, saskaņā ar kuru atgūto un Latvijas Bankā ieskaitīto aktīvu apmērs, varētu sastādīt vismaz 500 miljonus latu, izejot no šī brīža gada pārskata datiem par aktīvu kopējo vērtību, kas sastāda 650 miljonus latu.

„Ievērojot to, ka no likumiskā viedokļa nav atšķirība starp kredītiestādes un jebkuras citas kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa vešanas un uzraudzības, tik ievērojama atlīdzība administratoram šajā gadījumā uzskatāma par Latvijas Krājbankas līdzekļu nepamatota izšķērdēšanu, kas būtiski skar nenodrošināto kreditoru intereses”, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzības taksēm, Rīgas domes priekšsēdētājs rosinās likuma grozījumus, paredzot mainīt administratora un likvidatora atlīdzības likmi Maksātnespējas likumā un Kredītiestāžu likumā, pielīdzinot tās Ministru kabineta noteikumiem par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzības taksēm. Tā tiktu nodrošināta konsekvence, kā arī tiktu unificētas atlīdzību takses.