Ūdens patēriņa starpība ir viens no komunālajiem jautājumiem, par kuriem cilvēki joprojām ir neizpratnē, jo gadās, ka jāmaksā pat dubulti un trīskārši – dzīvoklī patērēts maz, taču kopējā ūdens patēriņa starpība dzīvojamā mājā ir liela.

Ekonomikas ministrijā apliecina, ka tās dienaskārtībā ir grozījumu izstrāde Ministru kabineta (MK) noteikumos Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Tomēr līdz ar grozījumiem nav paredzēts kardināli mainīt ūdens starpības aprēķināšanas kārtību, vai, piemēram, ieviest individuālu ūdens uzskaites sistēmu. Tik būtiski grozījumi jau pārsniegtu vienas ministrijas kompetences robežas. NRA.lv noskaidroja, ka arī turpmāk MK noteikumos tiks saglabāti ūdensapgādes un uzskaites pamatprincipi daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kuru uzdevums ir nodrošināt pakalpojuma pieejamību visiem nama iedzīvotājiem. Proti, tikai noteikt mājā saņemtā ūdens daudzuma aprēķināšanas pamatprincipus, paredzot, ka jāizmanto skaitītāji un, ja rodas starpība, kā to sadalīt. Diskusijas notiek par to, vai no MK noteikumiem izslēgt jautājumu par to, ka ūdens starpību var aprēķināt vienam no īpašniekiem, ja viņam ir pārkāpumi saistībā ar skaitītāju nolasīšanu vai verificēšanu un citiem. Ekonomikas ministrija uzskata, ka par šiem jautājumiem turpmāk jāparedz tiesības izlemt dzīvokļu īpašniekiem. Mājas saimnieki tomēr ir dzīvokļu īpašnieku kopība, kam ir tiesības un arī pienākums lemt par jautājumiem, kas attiecas uz mājas pārvaldīšanu.

Pašreizējā kārtība nosaka, ka visas mājas ūdens patēriņa starpību var nākties apmaksāt tikai vienam dzīvokļa īpašniekam, ja viņš nav iesniedzis ūdens skaitītāja radījumus vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, kā arī tad, ja dzīvoklī ūdens skaitītāju nav vispār vai tie ir bojāti (un tas konstatēts pārbaudē). Šie ir visbiežākie iemesli. Dzīvokļu īpašnieki šo kārtību var mainīt, ja ir panākta vienošanās kopsapulcē. Ir bijuši gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki, izvērtējot kāda mājas bēdubrāļa uzskaitītos iemeslus, kopsapulcē ir lēmuši ūdens patēriņa starpību sadalīt uz dzīvokļiem. Taču tad vajadzīgs 50 procentu un vienas balss atbalsts. Diemžēl ir daudz gadījumu, kad pārējie dzīvokļu īpašnieki nevēlas solidāri maksāt par to, ka kāds nav pamanījis skaitītāju verifikācijas termiņa beigas vai bijis ilgstošā prombūtnē un par to nav informējis pārvaldnieku.

Ekonomikas ministrijā uzsver, ka vairumā gadījumu ūdens patēriņa starpība rodas neprecīzas uzskaites dēļ, ko visbiežāk rada nepareiza skaitītāju uzstādīšana (vertikāli, nevis horizontāli), mērījumu nolasīšana dažādos datumos (ieteicams nolasīt iespējami tuvāk pārvaldnieka noteiktajam gala termiņam), skaitītāju neprecizitāte, ko izraisa ūdens kvalitāte (tie ātri aizsērē) un citi aspekti. Tādēļ būtu nepieciešams dzīvojamās ēkās uzstādīt vienotus skaitītājus – visa nama dzīvokļos vienāda tipa un klases skaitītāju noteiktā attālumā no nama kopējās ūdens ievades infrastruktūras. Pašlaik šie MK noteikumu grozījumi nav prioritāri, darbs notiek līdztekus citu likumprojektu izstrādei, tāpēc Ekonomikas ministrijā konkrētus termiņus nenosauc.

Antra Gabre

Foto: Pixabay