Nordea ekonomisti norāda, ka Baltijas valstīs, Krievijā un Polijā sagaidāma spēcīga izaugsme. Krievijā un Baltijas valstīs ir vērojama ekonomikas atkopšanās attiecīgi pēc mežu ugunsgrēkiem un finanšu krīzes, un šogad ir sagaidāma būtiski spēcīgāka izaugsme nekā pagājušajā gadā. Visās valstīs par galveno izaugsmes virzītājspēku pakāpeniski kļūs iekšzemes patēriņš un investīcijas, nomainot eksportu.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds: „Sekojot norisēm ekonomikā, šobrīd viens no visvairāk dzirdētajiem vārdu salikumiem ir „divi ātrumi”. „Divu ātrumu” pasaule nozīmē, ka ekonomikas apjomi attīstītajās valstīs kopumā joprojām nav sasnieguši pirmskrīzes līmeni, kamēr Ķīna un Indija vispār nepieredzēja kritumu to ekonomikā, un šajās valstīs ražošanas apjomi jau šodien ir būtiski augstāki nekā 2008. gadā. Arī eirozonā ir vērojama „divu ātrumu” attīstība. Vācijas ekonomika turpina strauji augt un jau šogad pārsniegs pirmskrīzes līmeni, bet Grieķijā un Portugālē recesija vēl turpināsies. Arī nodarbinātības rādītāji dažādās eirozonas valstīs atšķiras radikāli. Vācijā bezdarbs jau nokrities līdz 7,1%, bet dienvidu federālajās zemēs – Bavārijā un Bādenē-Virtembergā – tas ir attiecīgi 3,9% un 4,2%, radot bažas par kvalificētu darbinieku trūkumu. Vienlaikus Spānijā bezdarbs šobrīd ir sasniedzis 21% atzīmi.

Arī Latvijā „divu ātrumu” attīstību nevar nepamanīt. Vislabākā ilustrācija tai ir uzņēmēju atšķirīgā reakcija uz vārdu „krīze” un „izaugsme” pieminēšanu. Uzņēmēji, kuri darbojas eksportējošā sektorā par „krīzi” jau sen aizmirsuši, bet uz vietējo tirgu orientēti uzņēmēji, kuru uzņēmumi veido lielāko daļu ekonomikas, būtiskus uzlabojumus joprojām neredz un vairumā gadījumu pauž skeptisku attieksmi pret statistiku, kas jau ilgāku laiku uzrāda pozitīvu attīstību.

Arī trīs Baltijas valstīs ekonomikas attīstības tempi ir atšķirīgi, taču šeit drīzāk varam runāt par trim ātrumiem – Igaunija šobrīd ir līderpozīcijās, Latvija redzami atpaliek, bet Lietuva atrodas kaut kur pa vidu. Atšķirīgie izaugsmes tempi, manuprāt, ir izskaidrojami ar vairāku faktoru kopumu, svarīgākie no kuriem ir mājsaimniecību parādsaistību apjoms, valsts budžeta stāvoklis un izmaiņas ēnu ekonomikas apjomos. Lietuvā ir būtiski zemāka mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret ekonomikas apjomu nekā Latvijā un Igaunijā, savukārt Igaunijā valdības finanses ir līdzsvarā, pretstatā joprojām būtiskiem deficītiem Lietuvā un Latvijā. Visbeidzot, Rīgas Ekonomikas augstskolas mācībspēku veikts apjomīgs pētījums rāda, ka Igaunijā vienīgajā no trim Baltijas valstīm pagājušogad ir samazinājies ēnu ekonomikas apjoms, bet Latvijā tas ir pieaudzis straujāk nekā Lietuvā.”