Vienas no pirmajām krīze skārusi radošās jomas. Slēgti teātri, koncertzāles, muzeji, netiek uzņemtas jaunas filmas. Starp radošiem cilvēkiem ir liels sociāli neaizsargāto skaits. Atvieglotie nodokļu režīmi tagad smagi atspēlējušies, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Teātris, koncerts vai kino ir kolektīvs notikums, kas izolācijā nav iespējams. Ciet ir pilnīgi viss un koncertu vai izrādi nevar piegādāt attālināti, vai pārtaisīt par dezinfekcijas līdzekli. Radošās jomas no vīrusa cietīs vissmagāk.
Sabiedrībā valda uzskats, ka kultūra dzīvo tikai ar valsts atbalstu un tās ieguldījums ekonomikā ir niecīgs. Tā tiek atbalstīta ikdienā un krīzes laikā, kad ekonomisti pieprasa koncentrēties uz tradicionālām ražojošām nozarēm, prasīs vēl vairāk. Patiesībā Latvijā ir attīstījušās kino producēšanas kompānijas, privātas koncertzāles un teātri, kas spēj pelnīt un dot darbu citiem.
Latvijas filmu industrija no valsts saņem sešus miljonus eiro. Ieguldot arī privātus līdzekļus, tā rada kinozālēs labi pārdodamas filmas un pelna naudu, palīdzot taisīt kino citu valstu producentiem. Arī slavenu zīmolu reklāmas tiek filmētas Latvijā.
“Fakts ir tāds, ka šī nozare ir daudz lielākā, nekā tās filmas, kas tiek sataisītas, mēs ļoti daudz nodarbojamies ar šiem ārvalstu servisiem, kad Latvijā tiek piesaistīta nauda, mēs daudz nodarbojamies ar ārzemju reklāmu piesaistīšanu, būtībā tā ir nozare, kas pati sevi atražo un vēl piesaista papildu investīcijas. Apkopojot kādas 25 salīdzinoši mazas kompānijas, producējošās studijas kur ir pa 2 – 3 darbiniekiem, gada apgrozījums 2018.gadā bija 12 miljoni. Savukārt kino nozares finansējums ir 6 ar kaut ko miljoni. Tātad šī nozare spēj ģenerēt klāt naudu,” norāda Latvijas kino producentu asociācijas prezidente Aija Bērziņa.
No marta sākuma visa filmēšana ir apstājusies, jo vīrusa izplatīšanas ierobežojumi attiecas arī uz kino – slēgti kinoteātri, slēgtas robežas ārzemju filmēšanas grupām, arī sapulcināt komandu filmēšanas laukumā nevar. Nav darba māksliniekiem, grimētājiem, kostīmu departamentam un skaņu režisoriem.
“Līdz ar to būtībā gan uzņēmumi, gan producējošām studijām, gan cilvēkiem, kas strādā nozarē ir apstājušies visi ienākumi. Teiksim, ja mēs paņemam par piemēru, uzņēmums, kas izīrē gaismas tehniku, šobrīd visi projekti ir vai nu atcelti, vai nu pārcelti, šim uzņēmumam ir kredītmaksājumi, kas ir ieinvestēti tehnikā, viņiem ir noliktavu īre, bet tajā pašā laikā viņi šobrīd sēž vispār bez jebkādas sapratnes, kad šī naudas plūsma atjaunosies,” turpināja Bērziņa.
Salīdzinoši labā situācijā ir valsts teātri, kam lielu daļu ienākumu nodrošina dotācija. Mazajiem, privātajiem ir granti, kas ļauj izdzīvot – saglabāt telpas, samaksāt algotajiem darbiniekiem. Mūzikas nams “Daile” atbalstu no valsts nesaņem un divu miljonu apgrozījumu spējis sasniegt pats. Tagad uz nezināmu laiku viss ir apturēts.
Anda Zadovska
Man liekas mēs esam tādi diezgan nopietni spēlētāji Latvijas kultūrlaukā, es tā uzdrošināšos teikt, jo mēs radām ne “tikai tādu pievienoto vērtību, kas ir mūsu koncertu un izrāžu veidā, bet arī diezgan lielu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, tādos skaitļos runājot, lai būtu vieglāk saprast, priekš kultūras iestādes manuprāt ir ļoti daudz, mēs no pagājušā gada sākuma līdz februāra beigām 14 mēnešos esam samaksājuši nodokļos 256 tūkstošus,” sacīja SIA ”Mūzikas nams Daile” valdes priekšsēdētāja Anda Zadovska.
Kultūras nozares bija no pirmajām, kam valsts apsolīja atbalstu. Visi cietušie varēs saņemt dīkstāves pabalstus un nodokļu atvieglojumus. Dailes vadītāja Zadovska cer uz dīkstāves pabalstiem saviem darbiniekiem, bet ir piesardzīga par nodokļu brīvdienām, jo tā ir tikai problēmas atlikšana.
“Šīs te solītās nodokļu brīvdienas, un atliktie nodokļu maksājumi, tāds variants neinteresē vispār, jo tie atliktie nodokļi ko tas nozīmē – sakrāsies par sešiem mēnešiem un algas man būs jāmaksā un es rudenī atgriezīšos, es jau nevarēšu reiz seši palielināt apgrozījumu. No kā tad es viņu maksāšu? Ja piedāvātu vispār atlikt nodokļus, tā būtu ļoti liela pretimnākšana,” norādīja Zadovska.
Rundāles pils ir nozīmīgākais tūrisma objekts Zemgalē. Ikdienā te nepārtraukti ir pilns gan ar vietējiem, gan Vācijas, Francijas, Japānas un Itālijas tūristiem, kas apbrīno greznos interjerus, izstādes un simetrisko franču dārzu. Tagad te viss ir kluss.
“Pagājušajā gadā mums ir 275 479 viesi muzejā viesojušies, tas arī ir nodrošinājis ļoti augstu ienākumu līmeni no apmeklējumiem, attiecībā pret valsts dotācijām. Ja mēs skatāmies uz procentuālo sadalījumu, pagājušā gadā valsts dotācija bija 34, 2%, pārējie 65,8% bija mūsu pašu nopelnītā nauda. Tas ir vairāk nekā divi miljoni,” pauž Rundāles pils direktore Laura Lūse.
Muzeja vadība cer, ka pēc dažiem mēnešiem muzeju tomēr varēs atvērt apmeklētājiem. Tas ļautu nopelnīt kaut daļu no muzeja uzturēšanai nepieciešamās naudas. Taču arī optimistiski vērtējot nākotni, muzejam pietrūks 220 tūktoši, kas būs jāprasa no budžeta.
“Pateicoties valsts dotācijai mēs šobrīd esam spējīgi maksāt tiem muzeju darbiniekiem, kas ir mums štatā, mēs ļoti ievērojami pārskatām to darbinieku resursu, kas ir ārštatā, kas mums nāk tieši sezonās strādāt, labiekārtošanas darbinieku pieņemšanu un dārza strādnieku algošanu. Tas protams, varētu nelabvēlīgi ietekmēt visu reģionu, jo mēs esam Rundāles novadā viens no lielākajiem darba devējiem arī vietējiem iedzīvotājiem,” sacīja Rundāles pils direktore Laura Lūse.
Vidēji tie ir no 30 līdz 50 cilvēkiem, ko mēs vēl papildus nodarbinām. Nu tad protams vēl saistītās nozares muzejā, kas šobrīd ir pilnībā pārtraukušas darbu līdzīgi tāpat kā skolās. Tās ir ēdināšanas iestādes, tie ir arī vēl vietējie suvenīru tirgotāji, kas īrēja no mums telpas, kas strādāja uz apmeklētāju plūsmu. Tiem arī visa darbība ir apstājusies.
Kino, teātra vai citu pasākumu sfērā strādājošie uzņēmumi var pretendēt uz valsts atbalstu štata darbiniekiem maksājot dīkstāves pabalstu. Bēdīgā situācijā tagad ir ārštatnieki. Radošajās nozarēs producentu kompānijas māksliniekus un tehniskos darbiniekus nolīgst tikai uz projekta laiku, jo neviens nevar atļauties pastāvīgi algot savus aktierus, grimētāju vai gaismotāju, ja tos nevar nodarbināt nepārtraukti. Šie cilvēki ir vai nu pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji vai strādā mikrouzņēmumu nodokļu režīmā. Paliekot bez darba, viņi var saņemt niecīgus pabalstus, jo nodokļi maksāti no mazām summām.
Teātra trupa “Kvadrifrons” savas izrādes spēlēja vecā Cirka staļļos iekārtotā zālē. Jaunie aktieri paši ir sava teātra administratori un producenti.
“Nu tā naudas puse mums īstenībā ir ļoti sarežģīta. Skaidrs, ka galvenais mūsu iztikas avots nāk no KKF un ņemot vērā, ka mums ir tikai 50 skatītāju vietas, izpārdodot visas skatītāju vietas, tā peļņa ir faktiski nekāda,” norāda teātra trupas ”Kvadrifrons” direktore un aktrise Ance Strazda.
“Tā reālā, tekošā aldziņa nāk no tā, ka tu vakarā nospēlē izrādi, un par šo izrādi saņem kaut kādu naudiņu un tā tur arī sakrāj to savu mēnešalgu. No māksliniekiem nevienam alga nav mūsu organizācijā. Neviens no mums nav darbinieks šajā organizācijā. Ļoti daudzi mākslinieki izvēlas uztaisīt mikrouzņēmumus. Un savu peļņu laist caur mikrouzņēmumu. Tā ir viena puse, kā daudzi dara. Un otra puse ir pašnodarbinātie, kas ņem autoratlīdzības,” skaidro Strazda.
Par vienas izrādes nospēlēšanu mazajos teātros aktieris saņem ap 50 eiro. Pēc nodokļiem paliek 40. Paliekot bez darba, sociālā nodrošinājuma faktiski nav.
“Nu par laimi es esmu cilvēks, kas ir uztaisījis sev kaut kādus iekrājumus un es divus mēnešus varēšu nodzīvot, un man ir arī iespēja vienkārši ņemt un aizbraukt uz laukiem un šeit protams nauda tērējas mazāk un esošajos apstākļos viņa tērējas vēl mazāk, jo tāpat tu nekur nevari iet un kur tad tu viņu tērēsi – par griķiem un tualetes papīru. Nauda nav tik kataklizmiska,” uzskata Strazda.
Valdība šobrīd strādā pie noteikumu projekta, kas ļaus valstij palīdzēt arī tām personām, kas strādājušas mazo nodokļu režīmos un kam nav cerību uz pienācīgu atbalstu bezdarba gadījumā. Kultūras ministrija izstrādā noteikumus pašnodarbinātajiem. Gan kultūras nozarēs strādājošajiem, gan visiem pārējiem.
Noteikumi paredz simetrisku atbalsta sistēmu, kāda tā ir noteikta uzņēmējiem, proti to, ka pašnodarbinātās personas kas nevar gūt ieņēmumus krīzes radītās situācijas dēļ, piesakoties VID var pretendēt uz dīkstāves atbalstu 75 procentu apmērā no vidējiem gūtajiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, bet ne vairāk kā 700 eiro.
Valstī kopumā ir ap 200 tūkstošiem personu, kas izmanto samazināto nodokļu režīmus. Tagad, piešķirot pabalstus, tiek izmantota citu nodokļu maksātāju nauda un valsts aizņemtie līdzekļi. Saeima, bailēs no šo režīmu izmantotāju dusmām, jau ilgstoši nespēj pieņemt lēmumu, ka tas ir jāizbeidz.
“Tagad pirmām kārtām ir jāpalīdz tiem, kas ir maksājuši pilnus nodokļus, uzņēmējiem, kas ir vilkuši visu laiku šo valsts budžetu, tas ir prioritāri, bet protams, nedrīkstam pamest novārtā tos cilvēkus, kas ir bijuši citos režīmos un strādājuši,” uzskata finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.
“Tad kad mēs būsim daudz maz ārā no šīs ārkārtas situācijas, kādi risinājumi nodokļos jāveido, tā lai visi būtu sociāli apdrošināti šādiem krīzes gadījumiem. Politisko spēku viedokļi pirms ārkārtas stāvokļa atšķīrās no mūsu viedokļa, Jaunās vienotības viedoklis nav mainījies, tāds kāds tas ir bijis jau vairākus gadus, ka minimālajā apmērā sociālās iemaksas ir jāveic pilnīgi visiem,” sacīja Dālderis.
