Latvijas iedzīvotāju turīgākā daļa, tas ir, tādi, kuriem bankas rēķinā ir vismaz 100 000 eiro naudas vai vērtspapīru veidā vai arī 5000 eiro ikmēneša ienākumi uz rokas, savu turību aizvadītā gada laikā lielākoties spējuši palielināt, pateicoties veiksmīgai uzņēmējdarbībai, kā arī ieguldījumiem akcijās vai vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, raksta NRA.lv.
Daudzas bankas savus klientus dala turīgos un ne tik turīgos, pirmajiem piedāvājot īpašu apkalpošanu. Piemēram, HSBC bankas individuālās apkalpošanas programmas slieksnis ir trīs miljoni britu mārciņu, JP Morgan – 10 miljoni dolāru (šī summa kopš 2016. gada dubultojusies), UBS – divi miljoni dolāru. Savukārt Šveices prakse pieprasa vismaz vienu miljonu Šveices franku (877 853 eiro) pārvaldāmo aktīvu, lai kļūtu par individuālās apkalpošanas klientu. Latvijas bankās turības slieksnis, lai saņemtu individuālu apkalpošanu, ir daudz zemāks. Piemēram, lai iekļūtu Swedbank Private Banking programmā, kopējo aktīvu summai ir jābūt vismaz 100 000 eiro vai 5000 eiro ikmēneša regulāriem ienākumiem pēc nodokļu nomaksas.
Swedbank Private Banking programmas dalībnieku aptauja atklāj, ka aptuveni 40 procentiem no viņiem labklājības līmenis gada laikā ir palielinājies, pieciem procentiem pat ievērojami. Savukārt puse turīgo klientu savu labklājības līmeni novērtē ar piesardzīgu optimismu, norādot, ka tas gada laikā saglabājies nemainīgs.
Swedbank Private Banking klientu aktīvus pamatā veido uzņēmējdarbība, nekustamais un kustamais īpašums, bankai uzticētie aktīvi (nauda un vērtspapīri), kā arī citi aktīvi (piemēram, zelts, citi dārgmetāli). Ja raugās 10 gadu perspektīvā, tad no 2012. gada klientu turība gadu no gada stabili augusi. Pēdējo piecu gadu pieaugumu ietekmējusi gan pāreja uz eiro, kad klienti veica liela apjoma skaidras naudas iemaksas kontos, gan līdzekļu pieaugums no uzņēmējdarbībā saņemtajām dividendēm un darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī uzņēmuma daļu pārdošanas, skaidro Swedbank Private Banking vadītāja Latvijā Karīna Kulberga. Savukārt pēdējā gada laikā salīdzinoši nelielo aktīvu pieaugumu, kas bija viena procenta apmērā, K. Kulberga skaidro ar likumdošanas izmaiņām, kas mudinājušas gūto peļņu reinvestēt uzņēmējdarbībā.
Kā šobrīd visizdevīgākos piecus ieguldījumu veidus aptaujātie atzīst nekustamos īpašumus, uzņēmējdarbību, termiņnoguldījumus bankā, akcijas un bērnu labklājību. Savukārt taujāti par investīciju plāniem šogad, turīgākie bankas klienti atklāj visai klasiskas investīciju izvēles. Lielākā daļa (40%) plāno veikt ieguldījumus nekustamajā īpašumā, ceturtā daļa plāno ieguldīt savā uzņēmējdarbībā, veikt termiņnoguldījumu bankā vai ieguldīt 3. pensiju līmenī. Bērnu labklājībā investēs tikai 16 procenti. Mākslas priekšmetus un zeltu par investīciju avotu šobrīd izskata vien četri procenti aptaujāto, savukārt par kriptovalūtas iegādi domā tikai divi procenti.
Labdarībai šogad līdzekļus plāno atvēlēt 12% Swedbank turīgo klientu, kas ir divas reizes mazāk nekā 2016. gadā, kad šim mērķim bija gatavi ziedot 24 procenti.
Analizējot turīgāko klientu finanšu paradumus, Swedbank Private Banking speciālisti uzsver, ka pēdējos gados klienti kļuvuši arvien zinošāki dažādu finanšu instrumentu izmantojumā. «Piemēram, gadu no gada aug klientu ieguldījumi akcijās un vērtspapīros. Šobrīd kopumā varam novērot sabalansētas ilgtermiņa izaugsmes sekas, ko papildina zināma piesardzība un zema riska apetīte. Klientu galvenā interese ir savu labklājību saglabāt ilgtermiņā un izvairīties no riska pakļaut to svārstībām,» atklāj K. Kulberga.
Ilze Šteinfelde
Foto: Unplash
