Turcija tomēr vēlas turpināt iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā (ES), kas aizsāktas jau 2005. gadā, pēc tikšanās ar bloka augstāko pārstāvi ārlietu jautājumos Federiku Mogerīni paziņoja Turcijas ES lietu ministrs Emers Čeliks.

Pēc amatpersonas sacītā, Turcija vēlas virzīties tālāk pilntiesīgās dalības kontekstā un atvērt jaunas iestāšanās sarunu sadaļas. Pagaidām sarunas nav progresīvas, taču ministrs pauž cerības, ka drīz varētu notikt to virzība.

Komentējot vairāku Rietumvalstu pārstāvju izteiktās bažās par autoritārisma tendencēm valstī saistībā ar referendumu par izmaiņām konstitūcijā, Čeliks uzsvēra, ka situācija pēc balsojuma liecina par demokrātijas varu.

Jau vēstīts, ka Turcija vēlas iestāties Eiropas Savienībā (ES) līdz 2023.gadam, kas sakrīt ar Turcijas Republikas dibināšanas 100.gadadienu. Šādu ieceri vācu laikrakstam “Die Welt” paziņojis Ankaras vēstnieks ES Selims Jenels, skaidrojot, kā tā būtu valsts kulminācija, līdz 100.gadadienai kļūstot arī par ES dalībvalsti.

Jenels skaidroja, ka ilgtermiņā palikšana ārpus ES Ankarai neesot pieņemama un aicināja Vācijas kancleri Angelu Merkeli un citus ietekmīgākos Eiropas politiķus tuvākajā laikā apmeklēt Turciju, jo tas veicinātu atbalstu demokrātijai pēc jūlijā notikušā neveiksmīgā militārā apvērsuma.

Tajā pašā laika gan pašā Eiropā pieņemas spēkā aicinājumi apturēt ES iestāšanās sarunas ar Turciju, jo tā arvien vairāk attālinās no bloka izvirzītajiem demokrātijas standartiem. Viens no iemesliem ir arī aizvien tuvākās Turcijas attiecības ar Krieviju. Kā viena no problēmām tiek minēta arī cilvēktiesību neievērošana Turcijā. Briseles attieksme pret Ankaru saasinājās arī pēc aprīlī notikušā referenduma, kurā tika atbalstīta Turcijas prezidenta pilnvaru palielināšana.

Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/