No 30 000 Tukuma novada iedzīvotāju apmēram 100 cilvēku turpina likt šķēršļus lidostas Jurmala Airport attīstības iecerei, nezināmu iemeslu dēļ aizstāvot četru viensētu ekskluzīvu savrupību, kaut gan šo viensētu īpašnieki lidostas attīstību atbalsta.
Šobrīd izveidojusies absurda situācija, jo lidosta dabā ir uzbūvēta, ievērojot visas prasības un saņemot visas nepieciešamās atļaujas. Terminālis ir nododams ekspluatācijā, taču ekspluatēt to drīkst tikai drusciņ. Mazā aviācija, nevis regulārie reisi, kas dotu reālu tautsaimniecisku labumu.
Visi čakarē visus
Prasības lidostai izvirzītas tādas kā nevienai citai lidostai Latvijā, nemaz nerunājot par ārzemēm. Tukuma lidostai liek izvērtēt lidmašīnu radīto piesārņojumu dažādās lidojuma fāzēs, kaut gan no 17 reizes lielākās Rīgas lidostas nekas tāds vispār netiek prasīts. Un otrs būtiskais šķērslis ir spēkā esošie trokšņa limiti. 60–70 decibelu, kas atbilst, piemēram, luksofora skaņas signālam vai skaļākai runāšanai, ir absurds ierobežojums jebkurai lidostai. To apzinās arī Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) – pieļaujamo trokšņu sliekšņi ir ievērojami jāpaaugstina, un tas ir politiķiem darāms darbiņš. Tomēr pēdējais biroja lēmums ir lidostai nelabvēlīgs. Tagad Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums atkal jāpārraksta, un uzņēmēji to arī darīs. Vēl gan jātiek skaidrībā, vai pietiks ar šī paša dokumenta papildināšanu jau trešo (!) reizi, vai arī tas pārstrādājams no nulles. Vienkāršots skaidrojums šā brīža situācijai ir šāds: vides institūcijas čakarē lidostu, jo rēķinās, ka tieši tāpat tās čakarēs lidostas pretinieki. Direktors Arnolds Lukšēvics NRA.lv atzīst: «Nebūt ne ar vieglu sirdi mēs šādu atzinumu izdodam, taču nevaram iet pretrunā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.» Iestāde rēķinās ar iespējamajām tiesvedībām, jo sūdzības tika iesniegtas pat Eiropas Savienības institūcijās. «Tāpēc ļoti rūpīgi cenšamies argumentēt visas lietas, jo mūs sūdz no vienas puses, ka prasām par daudz, un no otras puses, ka prasām par maz.»
Pie vainas daži žonglieri
A. Lukšēvics uzver, ka nekādas pārmērības no projekta īstenotājiem prasītas netiek – tikai precīza normatīvu izpilde un izsekojami un pārbaudāmi ziņojuma rezultāti. Vides konsultāciju kompānijas Latekoil īpašnieks Valdis Felsbergs gan noraida pārmetumus paviršībā. Ietekmes uz vidi novērtējums vispār tika pieprasīts pēc tam, kad lidosta bija saņēmusi darbības akceptu, un IVN ziņojuma tapšanas gaitā parādījās arvien jauni analizējamie faktori. Patiesie problēmu radītāji esot «uz roku pirkstiem saskaitāmi aktīvisti, kas prasmīgi žonglē ar dažādiem formulējumiem, procedūrām un rada arvien jaunas problēmas pašām vides institūcijām».
Drīz pēc VPVB lēmuma ievietošanas internetā Tukuma iedzīvotāju vārdā kāds Jānis Frišvelds izplatīja paziņojumu ar maldinošu saturu – ka birojs pavisam aizliedzis Tukuma lidostas darbības paplašināšanu, taču tas faktiski neatbilst patiesībai. Kaut ko atļaut vai aizliegt var Engures pašvaldība, kuras teritorijā lidlauks atrodas un kas ir arī projekta līdzīpašniece. Tukuma un Engures novada iedzīvotāju vairākums un arī pašvaldības lidostas attīstības plāniem neiebilst. Tātad IVN sacerēšanas procedūra turpināsies.
Ne manā pagalmā
Uzņēmuma Tukuma Airport juriste Viktorija Šalajeva Neatkarīgajai apstiprina, ka «lidostas attīstības plāni nav mainījušies un, bez šaubām, tiks sperti visi nepieciešamie soļi, lai atrisinātu radušos situāciju». Taujāta, vai notiekošais nav apzināta lidostas attīstības sabotāža, piemēram, konkurences dēļ, viņa atbild:
«Mēs pieļaujam, ka tas ir iespējams, tomēr nekādas, ne oficiālas, nedz neoficiālas, informācijas par to mūsu rīcībā nav.»
Jāpiebilst – Tukuma lidosta savās nedienās nav vientuļa, jo uzņēmējdarbības projekti tiek bloķēti nemitīgi un visā Latvijā – akumulatoru rūpnīca Kalnciemā, kažokzvēru audzētava Turlavā, tad vēl stikla vate, kokakola, cūku fermas utt. Ar šo paradoksu Vides pārraudzības valsts birojs sastopas regulāri. Direktors A. Lukšēvics stāsta, ka angļu valodā tam pat ir speciāls apzīmējums – not in my yard – ne manā pagalmā. Jaunas saimnieciskas ieceres bloķē nelielas ļaužu grupas. Vai nu tāpēc, ka vēlas izspiest kompensācijas, vai arī tāpēc, ka savu rutīnu uzskata par nozīmīgāku nekā plašas sabiedrības intereses. Lai cik nomaļa arī būtu vieta un iecere sabiedrībai noderīga, vienmēr atrodas kāds, kas neko negrib un cīnās, lai nekā nebūtu.
Imants Vīksne
