Saeimā iesniegtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz samazināt ieguldījumu summu nekustamajā īpašumā pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu, diferencējot ieguldījumus aktīvākajos darījumu reģionos un mazāk aktīvajos, kā arī paredzot iespēju par šo summu iegādāties vairākus nekustamos īpašumus, varētu dot pozitīvu „grūdienu” gan dzīvokļu darījumu, gan arī īres tirgū (īpaši – reģionos), kurā pēc trīskārtējas TUA ieguldījuma „sliekšņa” pacelšanas pērnā gada septembrī, ir jūtami mazinājusies aktivitāte, norāda Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs.
„Izmaiņas būtu noderīgas, lai „iekustinātu” darījumus reģionos, kur līdz šim nav bijs tik aktīvs nekustamā īpašuma tirgus kā Rīgā, vai arī atsevišķu reģionu centros,” uzskata Ģ.Beikmanis, kurš arī vada namu –pārvaldīšanas uzņēmumu SIA CDzP, kas darbojas Cēsu un Siguldas pusē.
„Kopš 2010. gada, kad tika sākta TUA programma, dzīvokļu īpašumus (arī daudzdzīvokļu namos) Vidzemes pusē pirka cittautieši, kuri atsevišķos gadījumos labākajā gadījumā saprot angliski un pat krieviski nerunā, piemēram, no Ķīnas. Daļa no TUA saņēmējiem dzīvo savos jaunajos mitekļos, bet lielākā daļa tajos nedzīvo un tos izīrē, tādējādi šo darījumu uztver kā labu investīciju iespēju. Tāpēc šo situāciju vērtējam pozitīvi, jo ir situācijas, kad mājsaimniecības, neapdomīgi paņēmušas kredītus, ir spiestas šķirties no saviem īpašumiem, bet šādā gadījumā tās var palikt tajos dzīvot un nepamest Latviju. Tas nav sliktākais scenārijs, nemaz nerunājot par valsts taustaimniecību, kurā ieplūst ne tikai vienreizēja nauda no šādu īpašumu iegādes, bet arī mūsu tautieši nepamet Latviju un pēc tam tiek maksāti papildus nodokļi, nodevas,” saka LNPAA valdes priekšsēdētājs.
Līdz pērnā gada septembrim, kad tika pacelts ieguldījumu „slieksnis” no 72 000 līdz 250 000 eiro, šis – dzīvokļu darījumu un īres tirgus – segments bija aktīvs, bet šobrīd jūtams, ka noslēgto darījumu skaits ar cittautiešiem ir jūtami samazinājies. Saeimā iesniegto Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšana uzlabotu darījumu aktivitāti un pavērtu investīciju iespējas arī tādā dzīvojamā fondā, t.sk. reģionos, kurā dzīvo liela sabiedrības daļa un kas joprojām saskaras ar grūtībām pildīt savas finanšu saistības, nevis koncentrētos prestižā un dārgā nekustamajā īpašumā.
„Uzskatāmi redzams, ka TUA programmas izmaiņas, kas tika veiktas pērn septembrī, skar ne tikai nekustamo īpašumu attīstītājus un tirgotājus, bet arī ar – tiem tieši nesaistītās nozares. TUA ieguldījuma sliekšņa samazināšana, cenas diferencācija, īpaši depresīvākajos reģionos, un iespēja pirkt vairākus īpašumus dotu „grūdienu” arī dinamiskākai reģionu attīstībai. Citādā gadījumā ar esošajiem TUA saņemšanas nosacījumiem darījumi dzīvokļu un arī īres tirgū var turpināt stagnēt, kā arī padziļināt plaisu starp metropoli un reģioniem,” uzsver Irina Sjarki, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas izpilddirektore.
Situāciju ilustrē arī nule kā publiskotais nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio tirgus pētījums. „Kopš septembrī notikušajām Imigrācijas likuma izmaiņām, kas mainīja vairākus termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas nosacījumus, tostarp paaugstināja minimālo investīciju slieksni nekustamajā īpašumā līdz 250 tūkstošiem eiro visas valsts teritorijā, krasi samazinājās ārzemnieku pieprasījums pēc dzīvokļu iegādes,” teikts apskatā, kurā minēts, ka nerezidentu darījumu īpatsvars, piemēram, Rīgas jauno dzīvokļu tirgū gan pēc skaita, gan kopējās summas 2014. gadā bija mazāks par pusi – attiecīgi 44% un 47%.
