Dagdas, Dundagas un Jaunpiebalgas novadu pašvaldības pašlaik nespēj veikt savas funkcijas, kur nu vēl rūpēties par tiem pensionāriem, kuru pensijas arī iesprūdušas LK, norāda A. Jaunsleinis. Viņš uzsver, ka vispirms ir jāstabilizē situācija šajos novados un tad varēšot domāt par turpmāko rīcību, atbalstot mazturīgākos iedzīvotājus.
Visām trim pašvaldībām bija jāpieņem ārkārtas lēmums par kredīta pieprasīšanu. Divas jau to izdarījušas vakar, viena grasās rīkoties šorīt. Tādējādi jau rīt situāciju būtu iespējams stabilizēt, Neatkarīgajai vakar stāstīja A. Jaunsleinis.
Neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši tie iedzīvotāji, kuru apdzīvotajās teritorijās ir tikai vienas bankas – Latvijas Krājbankas – bankomāti un filiāles, piemēram, Viļānos un Dagdā. Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētājs Viktors Stikuts ziņu aģentūru BNS informēja, ka šajā bankā atradušies gandrīz visi pašvaldības struktūrvienību konti ar aptuveni 400 000 latu, kā arī darbinieku konti. Pie naudas nu netiek neviens. Arī Rucavas novada domei lielākā daļa līdzekļu – aptuveni 90 000 latu – glabājas LK, un bankas darbības apturēšanas dēļ pašvaldībai otrdien radušies sarežģījumi ar rēķinu samaksu, vēsta BNS.
Rīgas domei LK joprojām atrodas brīvie līdzekļi – 10 miljoni latu. Šo naudu pašvaldība mēģināja izņemt pagājušajā nedēļā, diemžēl nepaguva. Rīgas mērs Nils Ušakovs Neatkarīgajai vakar sacīja, ka pašvaldība apmēram 100 miljonus latu glabā kopumā septiņās kredītiestādēs, tajā skaitā Valsts kasē. LK depozītā noguldītie 10 miljoni ir deviņi procenti no brīvajiem līdzekļiem. Otrdien intervijā Latvijas Radio viņš apliecināja, ka šīs naudas aizturēšana neietekmēs algu izmaksu darbiniekiem vai kādas citas Rīgas domes aktivitātes, tomēr pašvaldība ir ieinteresēta to atgūt. Savukārt Labklājības departamentam līdz piektdienai uzdots izstrādāt rīcības plānu, kā nepieciešamības gadījumā palīdzēt tiem pensionāriem, kuru pensijas tiek pārskaitītas uz LK un šobrīd nav iespējams izņemt. «Rīgas pensionāriem palīdzību sniegsim,» uzsvēra mērs, jo lielai daļai pensionāru pensiju izmaksu kavēšanās pat par dažām dienām var radīt nopietnas problēmas, tāpēc ka viņiem nav skaidras naudas uzkrājumu.
Pagaidām pārlieku neuztraucas arī Liepājā. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs skaidro, ka LK Liepājas pašvaldībai ir konts nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanai. Šobrīd kontā ir nepilni 29 000 latu. «Liepājas pašvaldībai nav bažas par to, ka šo naudu varētu zaudēt. Saskaņā ar Noguldījuma garantiju likumu šo naudu pašvaldība saņems atpakaļ, bet tas gan ir šobrīd nezināma laika jautājums. Tas ir nebūtisks naudas apjoms uz pilsētas kopējā budžeta fona un neietekmē pašvaldības naudas plūsmu. Es ceru, ka banka darbību atjaunos, kad būs veikts audits un noskaidrots, kas tur noticis,» savā paziņojumā liepājniekus mierina amatpersona.