Latvijā katra trešā ģimene ar bērniem (35%), ienākumiem pēkšņi samazinoties uz pusi, nespētu segt savas ikmēneša izdevumus. Viņiem nāktos aizņemties un būtiski samazināt tēriņus. Teju tikpat liela daļa (29%) spētu “savilkt jostu” un veikt maksājumus, bet tas būtiski ietekmētu viņu dzīves kvalitāti. Tikai 7% iedzīvotāju negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā neizjustu nekādas finansiālas problēmas.
Finansiāli visneaizsargātākie ir iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī ģimenes ar trīs un vairāk bērniem. Savukārt pārliecinātākie par savu spēju segt visus nepieciešamos izdevumus ir iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz 1000 eiro.
“Aptauja atklāj, ka liela daļa ģimeņu būtu soļa attālumā no bankrota. Augstāka riska grupā ir cilvēki ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem, kā arī tie, kas šobrīd veic ikmēneša maksājumu par uzņemtajām saistībām. Ļoti racionāli paskatoties, Latvijā ir diezgan maza daļa cilvēku, kuri mierīgu sirdi varētu teikt, ka papildus materiālā palīdzība no malas pēkšņa ienākumu zuduma gadījumā viņiem vispār nemaz nebūtu nepieciešama. Īss “priekšnoteikumu saraksts” būtu – ja ir uzkrājums vismaz pusgada ienākumu apjomā, ja ir viens vai vairāki likvīdi nekustamie īpašumi bez kredītsaistībām, ja ir ģimenes bizness, kas turpina darboties, ja nav kredītsaistību un blakus nav neviena, par kuru rūpējaties un par kuru esat finansiāli atbildīgi. Tāpēc pārējiem, īpaši ģimenes, kurām ir nepilngadīgi bērni, būtu jādomā par citiem veidiem, kā mazināt finansiālos riskus, notiekot nelaimei. Viens no tiem ir dzīvības apdrošināšana, kas ietver sevī arī atbalstu, kad ir darbaspēju zudums invaliditātes un traumu gadījumā.. Pēc aptaujas datiem, šobrīd šādu risinājumu izvēlējusies tikai viena piektā daļa iedzīvotāju, kuri apdrošinājuši ģimenes galvenā apgādnieka dzīvību,” stāsta Lana Ratniece, Swedbank dzīvības apdrošināšanas eksperte.
Galvenā motivācija apdrošināties – bērni, kredīti un lieli tēriņi
Lieli ģimenes tēriņi un rūpes par dzīves līmeņa saglabāšanu nelaimē ir galvenais, kas motivētu iedzīvotājus apdrošināt dzīvību (30%). Tam seko hipotekārā kredīta saistības, ko otra puse nevarētu nosegt viena pati (25%), kā arī mazuļa ienākšana ģimenē (20%). Savukārt vēl daļai tie ir riskanti hobiji vai darbs (16%), kā arī atbildība par vecākiem un viņu finansiālo labklājību.
Iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka dzīvības apdrošināšanas iegāde biežāk raksturīga tām ģimenēm, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir robežās no 350 līdz 750 eiro, un kuri audzina vienu atvasi. Apziņa, ka apdrošināties vajadzētu, bet pagaidām tas nav vēl izdarīts, visbiežāk raksturīga ģimenēm, kuru ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 1000 eiro mēnesī, un kurās aug divas atvases.
