Vairums tirgotāju saņēmuši ražotāju vēstules ar brīdinājumu par piena iepirkuma cenu kāpumu, informē Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

“Pamatojoties uz straujo piena iepirkuma cenas kāpumu līdz pat 40%, par kuru piena ražotāji pārdod pienu pārstrādātājiem, ražotājs AS “Cesvaines Piens” ir palielinājis pārdošanas cenas arī savai saražotajai produkcijai. Pamatojoties uz šo AS “Siera Nams” paziņo par pārdošanas cenu paaugstināšanu AS “Cesvaines Piens” ražotajām precēm ar 06.01.2017 datumu,” teikts ražotāju vēstulē.

LTA vērš uzmanību uz to, ka no 2017. gada pieaugs ne tikai nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, bet arī nodokļi saistībā ar darbinieku algām. Tāpat maksa par elektrību pēc pusgada kļūs dārgāka. Līdz ar to cenas produktiem pieaugs vēl vairāk, tostarp dārgāks būs piens, sviests, krējums un biezpiens.

Saskaņā ar tirgotāju teikto piena cena veikalos šā gada laikā bijusi viena no zemākajām pēdējo piecu gadu laikā – vidēji 0,72-0,75 eiro litrā.

“Augustā sākās kāpums līdz 0,80, decembrī jau 0,91 eiro litrā un, iespējams, ka 2017. gada janvārī sasniegs 2012. un 2014. gada cenu – 0,96, 0,97 litrā,” lēš LTA. Pagaidām vēl stabila ir krējuma cena, kas svārstījās ap 1,2 eiro, bet decembrī cena jau pakāpusies līdz 1,25 (360 gramu iepakojumam). Cenai pieaugot, iespējams, tā sasniegs augstāko 2007. gada līmeni – 1,54 eiro.

Savukārt sviesta cena pagaidām ir stabila un atgriezusies šā gada janvāra līmenī – 1,03 eiro par 200 gramu paciņu. Augstākā sviesta cena pēdējos piecos gados bijusi 2014. gadā – 1,65 eiro par paciņu. Biezpiena cena bijusi svārstīga – no 0,89 līdz 0,97 par 180 gramu paciņu, decembrī cena nav sasniegusi šā gada janvāra līmeni.

Tirgotāji uzsver – kopš septembra piena cenas palielinājušās jau par 40%. “Tik straujš iepirkuma cenu kāpums radies sakarā ar piena iepircējiem no citām valstīm. Kāds poļu piena pārstrādes kombināts Latvijā iepērk pienu lielos vairumos, pie tam par augstāku cenu, kā vietējie ražotāji, un Latvijas piena nozares uzņēmumiem daudz kas pāri vairs nepaliek. Savukārt vēl pavasarī valdība pauda to, ka pārsniegtas piena kvotas un ražošanas apjomi samazināmi. Daudzi piensaimnieki pievērsās citām lopkopības nozarēm samazinot piena ganāmpulku,” skaidro LTA.

Pašlaik piena pārstrādes uzņēmumi ar produkciju vispirms nodrošina lielos veikalu tīklus, bet pārējiem tirgotājiem tiek sūtīti tikai pārpalikumi. “Mūs satrauc, ka ražotāji ignorē piegādes līgumus mazajiem, savukārt lielie tīkli izmanto tirgus varu un esošo situāciju pircēju pārvilināšanai no vietējiem uzņēmumiem. Konkurences padomei ir jānodrošina, lai piegādes būtu sabalansētas, mazie tirgotāji nebūtu diskriminēti un pircēji “piena paku un sviesta cibiņu” varētu nopirkt piemājas veikalā, nevis būtu spiesti doties uz “Rimi” vai “Maxima” lielveikaliem,” uzsver LTA.

Foto:Devanath/https://pixabay.com/en/users/Devanath-1785462//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/