Banka aizdomās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu var bloķēt jebkuru kontu – gan privātpersonai, gan uzņēmumam. Izrādās Latvijā nav vienotas prasības visām kredītiestādēm un katra var rīkoties pēc saviem ieskatiem un iekšējās kārtības noteikumiem, brīvi interpretējot likumā noteikto. Tāpat ir iespējas, ka cēlu mērķu vārdā – lai apkarotu nelikumīgas finanšu darbības, var ciest arī pilnīgi nevainīgi kontu turētāji, tikai uz aizdomu pamata.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) tika lūgusi komentāru no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), saistībā ar kredītiestāžu un klientu savstarpējām attiecībām, gadījumiem ar darījumu atteikumu un papildus dokumentu pieprasīšanu no bankas puses.
Kā pauda FKTK, katra kredītiestāde veido savu stratēģiju, savas iekšējās procedūras un tai maksimāli jādarbojas normatīvo aktu ietvaros. „Ir tendence, ka regulējums paliek stingrāks nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma apkarošanas jomā. Tas, protams, ietekmē arī kredītiestādes klientus, un izpaužas jau uzsākot daījuma attiecības, kad klients vēršas kredītiestādē – vēlas izmantot kredītiestādes pakalpojumus un vēršas tajā, lai atvērtu kontu vai arī, lai veiktu darījumu bez konta atvēršanas. Termins „riska profils” nozīmē klienta iespējamo kopējo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, ko veido klientam piemītošo risku paaugstinošu faktoru kopums. Ja tas ir nerezidents no kādas trešās valsts, tad kredītiestādei ir jāuzsāk klienta identificēšana un riska līmeņa noteikšana. Jo sarežģītāku darījumu veic klients, jo lielāka uzmanība jāpievērš tam, un banka jebkurā brīdī var pieprasīt informāciju par konkrētu gadījumu un papildu dokumentus. Savukārt klientam ir pienākums sniegt šādu informāciju.
Kredītiestādes, var teikt, šajā gadījumā nostādītas diezgan priviliģētā stāvoklī taču tām jāpilda konkrtētas prasības, kas jāievēro darījumos ar klientiem. Komercsabiedrības savus norēķinu kontus var arī izmantot negodprātgi, tāpēc kredītiestādēm ir tiesības pārbaudīt šo darījumu ekonomisko būtību un tiesisko mērķi,” komentē FKTK juriskonsults Edgars Kalniņš.
„Uzņēmējiem nav pilnībā skaidrs, cik pilnā mērā jāuzrāda visa informācija, ja uzņēmumam ir daudz sadarbības partneru, daudz piegādātāju, pie tam to skaits nemitīgi mainās – gan papildinās, gan arī sadarbība tiek pārtraukta. Izrādās, ar banku ir nemitīgi jākomunicē. Tāpat nav skaidru kritēriju, ko nozīmē pietiekami nozīmīgs partneris,” saka LTA padomes priekšsēdetājs un uzņēmējs Dainis Domiņš. Aizpildot bankā veidlapu, ar parakstu jāapliecina, ka ziņas ir pilnīgas un patiesas. Precīza atbilde šajā jautājumā nav iespējama – cik bieži būtu jāziņo par jauniem sadarbības partneriem. Skaidrību nav iespējams iegūt, jo katrai bankai ir savi nosacījumi. Līdzīgi ir ar klientu sadalījumu grupās – augsta riska, zema riska un ļot zema riska klienti. „Kādi kritēriji nosaka, kas ir augsts risks? Vai ir metodoloģija, kā nosaka riska pakāpes?” LTA padomes loceklis Mārtiņš Šablovskis uzsver: „Loģiski būtu, ja būtu noteikta konkrēta metodoloģija, pēc kuras vadoties tas tiktu noteikts. Šobrīd ir tā, ka banka var jaukties uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Ko kurš drīkst, ko kurš nedrīkst – nav precīzi skaidrs. Katrai bankai savi noteikumi un valstī nav vienota regulējuma. Katra banka rīkojas, kā tā vēlas.” FKTK atzīst, ka problēma esot tājā, ka bankas ir ļoti dažādas.
“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”, Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”, FKTK izstrādātie noteikumi – “Klientu padziļinātas izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm”, FKTK ieteikumi kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai u.c. dokumenti. Likumdošanā un noteikumos minēto bankas var brīvi interpretēt.
Teorētiski dokumenti ir izstrādāti, lai vērstos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citām negatīvām lietām finanšu plūsmā. Tomēr viss vērsts tikai “vienos vārtos”, banku klientus nostādot visai bezpalīdzīgā situācijā. Rodas iespaids, ka bankas uzraugošās iestādes ierēdņi ir vai nu nekompetenti, vai apzināti slēpj no banku klientiem visu informāciju.
Praksē uzņēmējs ļoti zaudē brīdī, kad tiek apturēts kāds darījums, lai pieprasītu papildus dokumentus. Tas pats var notikt arī ar jebkuru – pēkšņi tiek bloķēts kādas privātpersonas konts, kas pie tam ir vienīgais, un bankas klients paliek bez iespējām piekļūt saviem līdzekļiem. Ir brīži, kad klients kļūst bezspēcīgs pret kredītiestāžu darbu.
Šobrīd pilnībā ir tā, ka uzņēmējs ir beztiesīgs attiecībās ar banku un nav nevienas valsts iestādes, kas to aizsargātu. Bankām šobrīd ir dotas visas tiesības uz pilnīgu patvaļu, pie tam cietušajam nav nekādu cerību saņemt kompensāciju par banku darbības rezultātā radītiem zaudējumiem. Ir steidzami jānovērš Latvijā aizvien pieaugošais banku feodālisms un jāatgriežas pie līdzvērtīgām partnerattiecībām un tiesībām, piemēram, kā tas bija valstī gadsimta sākumā.
Foto:yedidiak/https://pixabay.com/en/users/yedidiak-3131355//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
