Kopš Latvijā izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas centrāltirgū pārdevēju un pircēju palicis mazāk. Tāpat strauji kritusies mobilā aktivitāte Rīgas lidostā un visos lielākajos galvaspilsētas tirdzniecības centros, kā arī Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Dailes teātrī un citās centrālajās vietās. Savukārt būtiski pieaugusi cilvēku aktivitāte Pierīgas un citu pilsētu dzīvojamajos rajonos, piemēram, Langstiņos, Mārupē, Carnikavā, Mellužos, Lapmežciemā, Ogrē, Siguldā, Jūrmalā, liecina mobilo sakaru aktivitātes pētījums, vēsta NRA.lv.
Aizvadītās brīvdienas jau bija otrā nedēļas nogale, kad tirdzniecības centri, izņemot atsevišķus veikalus tajos, ir slēgti. Taču mobilā tīkla aktivitātes monitorings, ko pētījuma ietvaros, ko veic Latvijas Universitātes (LU) un Latvijas mobilā telefona (LMT) pētnieki, liecina, ka tirdzniecības tīklos aktivitāte krietni ir samazinājusies arī darbadienās. LU un LMT radītais rīks, kas analizē mobilā tīkla notikumu statistiku, ļauj reāllaikā novērot cilvēku uzvedību un tās izmaiņas dažādu notikumu ietekmē. LMT skaidro, ka izstrādātā pieeja pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām, jo pētījumā visi dati ir anonīmi un tos nav iespējams sasaistīt ar konkrēto telefona lietotāju, tomēr tas vienlaikus ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku. Pirmie pētījuma rezultāti parāda, ka valdības lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir būtiski mainījis Latvijas iedzīvotāju uzvedību un lielākā daļa cilvēku visā valstī godprātīgi ievēro norādījumu #paliecmājās.
«Veicot mobilo datu analīzi pirms un pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, kā arī salīdzinot zvanu aktivitāti pērn un šogad martā, var droši apgalvot, ka tā liecina ne tikai par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, bet arī par trauksmes līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšana ir būtiski ietekmējusi mobilo zvanu skaitu un arī cilvēku uzvedību Latvijā,» norāda Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) dekāns prof. Gundars Bērziņš.
Mobilo datu aktivitāte parāda, ka visos nozīmīgākajos datumos – 12., 13. martā (tika izsludināta un stājās spēkā ārkārtas situācija) un 16. martā (paziņojums par pārtrauktiem regulāriem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem) – ir būtiski pieaudzis zvanu skaits, gan salīdzinot ar šā gada marta sākumu, gan attiecīgo laika periodu pirms gada. Zvanu apjoms ievērojami pārsniedzis pat sarunu skaitu gadumijā. Tāpat dati apliecina, ka cilvēku aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojusies uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām.
«Ir vairākas labas ziņas. Pirmā – Covid-19 krīze ir izdarījusi to, kas mums nebija izdevies gadiem. Tā ir atgriezusi cilvēkus Latvijas reģionos, būtiski atslogojot Rīgu. Otrā – mūsu dati apliecina, ka visi Latvijas reģioni, novadi un pilsētas pašlaik ievēro prasību palikt mājās, tāpēc pašlaik esam salīdzinoši labā situācijā. Vienlaikus iezīmējas vietas, kurās ir būtiski sekot līdzi, lai cilvēku daudzums nepārkāpj sociālās distancēšanās prasības,» uzsver SIA Latvijas mobilais telefons prezidents prof. Juris Binde. Kā liecina izpētes rezultāti, kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī gan darbadienās, gan brīvdienās strauji pieaugusi cilvēku aktivitāte atpūtas vietās – tostarp Jūrmalā un Salacgrīvā, kur citkārt šajā gadalaikā apmeklētāju skaits ir visai neliels.
Pētnieki uzskata, ka ar mobilo datu analīzi iespējams veikt monitoringu un nodrošināt lēmumpieņēmējus ar reāllaika informāciju par cilvēku lielākajām pulcēšanās vietām un uzvedības maiņu. «Varam pateikt, vai cilvēki turpinās strādāt no mājām vai arī atgriezīsies darbā un ierastajā režīmā,» uzsvēra G. Bērziņš.
Arī mobilā sakaru operatora Tele2 dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī mobilā interneta patēriņš reģionos ir strauji kāpis, savukārt Rīgā pieaugums ir minimāls (tikai 6 procentu apmērā). Lielākais pieaugums ir Mērsraga novadā, mobilā interneta patēriņam pieaugot pat par 92 procentiem. Saulkrastos mobilo datu patēriņš pieaudzis par 50 procentiem), Nīcas novadā – par 43 procentiem, Carnikavas novadā – par 42 procentiem, Limbažu novadā – par 42 procentiem, Naukšēnu novadā – par 40 procentiem.
Ilze Šteinfelde
