Satversmes tiesa, izvērtējot vairāku tirdzniecības centru pieteikumus, atzinusi, ka regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam. Ar Ministru kabineta noteikumiem tika aizskartas uzņēmēju pamattiesības, liedzot daļai tirdzniecības vietu darboties un radot ievērojamus zaudējumus. Kopumā tirdzniecības centri ierobežojumu laikā zaudējuši vismaz 65 miljonus eiro, no kuriem kompensēti mazāk nekā 20 miljoni eiro, un uzņēmēju ieskatā valdības pienākums ir zaudējumus pilnībā kompensēt.
Pieteikumā Satversmes tiesai tika lūgts pārbaudīt Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” atbilstību valsts pamatlikumam. Noteikumi paredzēja darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru platība ir lielāka par 7000 m2, kuros darboties tika ļauts tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem, savukārt tajā pašā laikā jebkura tirdzniecības vieta zem noteiktās platības darbojās brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības platības. Tirdzniecības centri vairākkārt norādīja, ka šādi nozarē tika radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, savukārt uzņēmējiem tika liegtas to pamattiesības uz īpašumu un aizskartas garantētās tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā jeb uz vienlīdzīgu likuma regulējumu.
“Tirdzniecības centri atzinīgi novērtē, ka Satversmes tiesa atzinusi – Satversmei neatbilstoša bija situācija, kurā, piemēram, apavu veikals ārpus tirdzniecības centra drīkst strādāt, bet tirdzniecības centrā – nedrīkst. Realitātē tas bija novedis pie situācijas, kurā 75% veikalu tirdzniecības centros nedrīkstēja strādāt. Šī situācija tirdzniecības centriem radīja vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem kompensēti tika mazāk nekā 20 miljoni eiro. Mūsu ieskatā valdības pienākums ir pilnībā kompensēt Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 radītos zaudējumus tirdzniecības centriem. Tuvākajās dienās izanalizēsim Satversmes tiesas spriedumu un lemsim par turpmākajiem juridiskajiem un nozares aizstāvības soļiem,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
