Blumberga pret Latviju – 8000 eiro, Andrejeva pret Latviju – 6500 eiro, Sarāns pret Latviju – 8000 eiro: tādi ir tiesnešu pieļauto kļūdu izcenojumi, kas attiecīgi ar valdības starpniecību jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem, raksta NRA.LV.
Iestrēgušais kamerūnietis
Atsevišķos gadījumos tiesneši par savu nemākulību, nolaidību vai ļaunprātību ir atbildējuši. Piemēram, pēc lietas «Aļošins pret Latviju», kas valstij izmaksāja 10 800 eiro, tiesnese zaudēja darbu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) konstatēja, ka Latvijā tiesvedība pret Aļošinu astoņus gadus palika bez jebkādas virzības, un likumsakarīga ir pret tiesnesi ierosinātā krimināllieta par valsts amatpersonas bezdarbību.
Pagājušajā nedēļā valdība izskatīja Ārlietu ministrijas ziņojumu par šo un daudziem citiem gadījumiem, kad ECT izskatītajās lietās atklājušās Latvijas tiesu darba nepilnības. Tiesneši nenodrošina līdztiesību liecinieku nopratināšanā, apsūdzētos pienācīgi neinformē par procesa virzību, nepamatoti ierobežo vārda brīvību. Cilvēki Latvijā pat tiek prettiesiski aizturēti, kā tas noticis ar Kamerūnas iedzīvotāju Gaju Valteru Longu Jonkeu (Guy Walter Longa Yonkeu). ECT lietas materiāli vēsta, ka Kamerūnas bēgļa stāsts sākās 2008. gadā, kad viņš caur Latviju mēģināja iekļūt Eiropas Savienībā. Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros viņš pavadīja divus garus gadus bez korekta tiesiskā pamatojuma. Proti, administratīvās tiesas lēmumā par atteikumu viņam piešķirt patvēruma meklētāja statusu kļūdaini bija ievietota atsauce uz lēmuma pārsūdzības iespējām, kaut gan pēc likuma tas nebija pārsūdzams. Tādējādi iesaistītās institūcijas ilgstoši netika skaidrībā, kas būtu darāms ar kamerūnieti. Beigās afrikāni tomēr deportēja atpakaļ uz mājām. Par nepamatoto ilgstošo aizturēšanu Longa Jonkeu no Latvijas mēģināja piedzīt vairāk nekā pusmiljonu eiro. ECT viņa morālās ciešanas novērtēja ar 9000 eiro.
Cieš maks un prestižs
Tieslietu sistēmas godam kantes rīvējošo Ārlietu ministrijas ziņojumu sagatavojusi Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Taujāta, kāda ir tiesnešu reakcija uz kritiku, juriste atbild, ka pagaidām tāda vispār nav novērota.
Zīmīgi, ka ar kļūdainu izpratni par Eiropas cilvēktiesībām grēko ne tikai pirmā un otrā instance, bet arī Augstākā tiesa (AT). No pašlaik ECT lietvedībā esošajām lietām pret Latviju, kas skar tiesu darbību, 30% attiecas tieši uz Augstāko tiesu.
AT informē, ka I. Reini aicina uz sarunu ar tiesnešiem. Līdz tam tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs no komentāriem atturēsies. Pāris nedēļas pirms I. Reines pētījuma publiskošanas viņš žēlojās, ka ATdarbinieki balansējot uz robežas starp kvantitāti un kvalitāti un tas neesot īsti piedienīgi instancei, kuras misija ir lietās pieļauto kļūdu labošana.
Atestēs visus tiesnešus
Katru ziņojumā aplūkoto aplamo lēmumu ir pieņēmis konkrēts tiesnesis. Taču, neskaitot tiesnesi Beatrisi Tāleri, kas pati no tiesāšanas par kukuļņemšanu izvairījās, aizejot mūžībā, citu grēkojušo vārdi un viņu skaits netiek izpausti. Arī tas, cik lielā mērā viņu pieļautajās kļūdās vainojama nolaidība, cik – ļaunprātība. Valdības pārstāve ECT institūcijās I. Reine skaidro: «Mērķis nav sameklēt grēkāžus! No mūsu skatu punkta raugoties, nav lielas starpības – ļaunprātība vai neprofesionalitāte. Būtiski ir atrisināt problēmu sistēmā.» Par metodēm, kā tas panākams, esot jādomā pašiem tiesnešiem un Tieslietu ministrijai, bet primāra ir nekavējoša tiesnešu attieksmes maiņa pret darbu.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Neatkarīgajai norāda, ka šo grēkāžu nav daudz – ECT konstatētie Latvijas tiesnešu kļūdu gadījumi veido salīdzinoši mazu īpatsvaru, ja salīdzina ar kopējo Latvijas tiesu pieņemto nolēmumu skaitu. Turklāt tagadējie ECT spriedumi esot pieņemti pārsvarā 2000. gadu sākumā skatītajās lietās. Kopš tā laika situācija tiesu praksē, pēc ministra domām, esot uzlabojusies. Stājies spēkā jaunais Krimināllikums, kas novērsis pārmērīgu laikus neizskatītu lietu uzkrāšanos. Taču garantiju, ka tiesu sistēmā strādā «tikai kompetenti un profesionāli tiesneši» sniegšot tiesnešu profesionālās darbības sistēmas ieviešana: «No 2013. gada 1. janvāra tiek uzsākta pirmreizēja visu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana, kuras mērķis ir veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un visas tiesas darba kvalitāti kopumā.» Turpmāk Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija amata brāļu veikumu vērtēs vismaz reizi piecos gados, ņemot vērā arī ECT sūtītos signālus. Pašlaik ECT aktīvajā lietvedībā ir 107 lietas pret Latvijas valsti.Eiropas Cilvēktiesību tiesatiesnešitiesnešu kļūdas
