Nav pamata uzskatīt, ka Latvijā pieejamā veselības aprūpes sistēma būtiski uzlabosies, uzrunājot parlamentu sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Saeimā prezentējot ik gada ziņojumu, Jansons atgādināja, ka 2017.gadā tika sākta veselības aprūpes sistēmas reforma, kurā nākamo trīs gadu laikā ir plānots panākt finansējuma palielinājumu veselības aprūpei 4% apmērā no IKP. Tomēr, kā uzsvēra tiesībsargs, kamēr realitātē nav sasniegts plānotais finansējuma līmenis, nav pamata uzskatīt, ka Latvijā pieejamība veselības aprūpes sistēmai būtiski uzlabosies.
“Visupirms jāatzīmē, ka valdība Saeimai bija nodevusi absolūti nekvalitatīvu likumprojektu. Vai varētu teikt citiem vārdiem – brāķi. Tas kopumā lika uzdot vairāk jautājumu nekā sniedza atbildes, līdz ar to Veselības ministriju vēl sagaida plašs izskaidrošanas darbs, īpaši attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kam sistēmai būs jāpievienojas pašiem. Tāpat joprojām nav skaidri redzams – kāds ieguvums būs sabiedrībai kopumā, proti, kā tieši uzlabosies veselības aprūpes pakalpojuma pieejamība, kāds būs garantētais piekļuves laiks pakalpojumam, vai jaunais modelis palīdzēs nozarē noturēt un pienācīgi atalgot mediķus, un tamlīdzīgi,” sacīja Jansons.
Jansons kopumā kritiski vērtē to, ka Latvijas valsts iedzīvotāju veselības aprūpei plāno atvēlēt vien 4% no IKP 2020.gadā. Finansējums veselības aprūpei OECD valstīs svārstās robežās no 5,1-16,4% no IKP, un šādā situācijā nav skaidrs, kā Latvijas politiķi plāno panākt būtiskus uzlabojumus nozarē, tai nepieciešamo finansējumu joprojām saglabājot kritiski zemu, pauda Jansons.
“2017.gadā ir uzsākta veselības aprūpes sistēmas reforma, kuras ietvaros nākamo trīs gadu laikā ir plānots panākt finansējuma palielinājumu veselības aprūpei četri procenti no IKP. Četri procenti! Tomēr, kamēr realitātē nav sasniegts plānotais finansējuma līmenis, nav pamata uzskatīt, ka Latvijā pieejamā veselības aprūpes sistēma būtiski uzlabosies,” sacīja tiesībsargs.
“Ir sociāli bezatbildīgi, ka valdība nodokļu reformas ietvarā Latvijas iedzīvotājus, kuri darbojas valsts atzītos nodokļu režīmos, pēc būtības no veselības aprūpes sistēmas ir izslēgusi. Tādēļ neatbildēts paliek jautājums, vai iedzīvotāji, kuriem veselības apdrošināšanas sistēmai būs jāpievienojas pašiem, spēs šo maksājumu veikt, vai arī tas šajā segmentā palielinās neatliekamās medicīniskās palīdzības un invaliditātes izdevumu apjomu,” vaicāja Jansons.
Viņš norādīja, ka absolūti nepamatota un nesamērīga ir likumā noteiktā veselības apdrošināšanas likme trīs procenti (jeb 153,80 eiro) un pieci procenti (jeb 258 eiro) no minimālās darba algas 2019. un 2020.gadā tiem iedzīvotājiem, kas sistēmai pievienosies paši.
“Faktiski likums paredz šiem iedzīvotājiem samaksāt mēnesī veselības iemaksas no summas, kas atbilst ienākumam 1290 eiro (2019.gadā) un 2150 eiro (2020.gadā) mēnesī. Ienākumus, kas pārsniedz 1000 eiro mēnesī, saņem aptuveni 25 procenti strādājošo, savukārt ienākumus, kas pārsniedz 2000 eiro mēnesī, – tikai nedaudz vairāk kā pieci procenti strādājošo. Nav skaidra pamatojuma tam, kāpēc iedzīvotājiem, kas pievienojas sistēmai paši, būs jāveic maksājums tieši no tik lielas summas. Manā ieskatā attiecībā pret šiem iedzīvotājiem tiek pārkāpts Satversmes 91.pantā iekļautais tiesiskās vienlīdzības princips, kas potenciāli var izraisīt arī konstitucionālās tiesvedības risku. Vienlaikus neatbildēts paliek jautājums, vai iedzīvotāji, kuriem veselības apdrošināšanas sistēmai būs jāpievienojas pašiem, spēs šo maksājumu veikt, vai arī tas šajā segmentā palielinās neatliekamās medicīniskās palīdzības, invaliditātes izdevumus, respektīvi, spiedienu uz pašvaldību un valsts sociālajiem budžetiem,” pauda Jansons.
Ziņots, ka 2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Kā zināms, jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces.
Savukārt, lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.
Plānots, ka jaunā veselības apdrošināšanas sistēma sāks darboties 2019. gadā, bet tiesības uz pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būs personām, kuras iepriekšējā gadā bijušas sociāli apdrošinātas vai pašas veikušas iemaksas veselības apdrošināšanai.
Patlaban iedzīvotāji valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt neatkarīgi no sociālo iemaksu veikšanas, un līdz ar to pakalpojumi tiek sniegti bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu, nodokļu maksāšanas.
Foto: Saeimas kanceleja
