Vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām nākamgad diemžēl nekas nemainīsies un neuzlabosies, šorīt intervijā “900 sekundēm” pauda tiesībsargs Juris Jansons.
Pēc viņa sacītā, pretēji pašu politiķu apgalvojumiem, nākamā gada budžeta veidošanai nav pieiets sociāli atbildīgi.
Saskaņā ar viņa teikto, pieaugums visās jomās nākamgad ir tehnisks. “Statistika uzrādīs vienu ainu, bet dzīvē tas izskatīsies citādi,” norādīja tiesībsargs.
“Politiķi “manipulē” ar simtiem miljonu eiro, kas ir pārdalīti arī sociālajam budžetam, bet, paraugoties konkrēti, redzams, ka sociāli vismazāk aizsargātājiem iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, pensionāriem, personām ar invaliditāti, pēc būtības nekas nemainās,” skaidroja Jansons.
Piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas tiek ņemts vērā daudzos aprēķinos, pieaugs no 64 eiro līdz 80 eiro. Šie 80 eiro būs bāze arī minimālajai pensijai, turklāt šī pensija no nākamā gada tiek atsaistīta no minētā pabalsta, kas nozīmē, ka “faktiski tā paliks šie 80 eiro”.
“Sociālā drošība mums ir tik sadrumstalota, ka beigās nav skaidrs, kurš elements tajā ko nodrošina,” izteicās tiesībsargs.
Līdz ar viņš prognozēja, ka nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies.
Jau vēstīts, ka Saeima 14. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumu, kā arī grozījumus 26 likumos, kas saistīti ar budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu – 10,001 miljardu eiro.
Foto: Saeimas kanceleja