Kvotu sistēma veselības aprūpē nav noteikta nevienā likumā un nav uzskatāma par adekvātu, tā trešdien intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Pēc Jansona domām, līdz ar to, ka krīzes gados valdībai tika paplašinātas pilnvaras rīcībai veselības aprūpes sistēmā, tā var noteikt tos pakalpojumus, ko iedzīvotāji var saņemt.
“Ar lozungu vai manifestu, ka budžetā nav naudas, es pat nebrīnītos, ja viņi šā brīža apstākļos pateiktu, ka arī neatliekamā medicīniskā palīdzība ir par naudu,” sacīja Jansons.
Kā vienu no neizsargātajām grupām viņš nosauca bērnus, kuriem pēc likuma veselības aprūpe ir bez maksas, taču realitātē iezīmējas pavisam citādāka.
Runājot par kvotu sistēmu, Jansons norāda, ka tās nav noteiktas nevienā likumā. Viņš skaidroja, ka no tiesiskās vienlīdzības viedokļa tas jau neiztur kritiku – ja ir virkne ar pacientiem, kas ir uzspējuši uz valsts apmaksāto izmeklējumu, tad tie, kas ir nokavējuši vai tā nauda ir beigusies, tad viņiem tas ir jādara par savu naudu.
“Kvotu sistēma nav adekvāta. Otrām kārtām, kāpēc tā ir antikonstitucionāla – tā nav noteikta nevienā likumā,” sacīja Jansons.
Savukārt veselības ministra Gunta Belēviča (Zaļo un zemnieku savienība) centienus labot situāciju veselības aprūpē, tiesībsargs sauc par haotiskiem.
Jau vēstīts, ka arī ģimenes ārstu vidū pieaug neapmierinātība ar veselības ministra Gunta Belēviča darbu un ja netiks panākts dialogs ar ministru par algu palielināšanu un nepieciešamo datu iesniegšanu, netiek izslēgta iespēja rīkot protesta akciju.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) norādījusi, ka kritiski vērtē topošās valdības deklarācijas projektu.
Tiek norādīts uz to, ka sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: garas rindas pēc plānveida medicīniskās palīdzības saņemšanas, stabili augsta mirstība un arvien vairāk jaunu invaliditātes gadījumu. Vienlaikus padziļinās darba roku trūkums veselības nozarē, jo mediķu darba samaksas konkurētspēja pret vidējo darba samaksu valstī joprojām ir nepamatoti zema.
Neraugoties uz minēto, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā pērn (salīdzinājumam: vidēji ES veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs – aptuveni 5% no IKP).
Kā zināms, valdība 22.decembrī uzdeva VM apzināt iespējas palielināt minimālo atalgojumu ārstiem, kuri strādā privātajās ārstu praksēs, bet sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.
Foto:DarkoStojanovic/https://pixabay.com/en/users/DarkoStojanovic-638422//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
