Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš drosmīgi paziņoja, ka tiesas spriež pārāk maigus sodus nodokļu krāpniekiem un naudas mazgātājiem, tāpēc lielākā daļa notiesāto turpina blēdīt valsti. Tiesneši par šādiem izteikumiem ir apvainojušies, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Spriedumiem ir likuma spēks, un amatpersonai neklājoties to apšaubīt. Viņuprāt, atbildība jāuzņemas arī prokuratūrai, kas neprasa bargākas sankcijas un neprotestē maigus tiesas spriedumus. Prokuratūrā saka, ka Podiņš ir pārsteidzies. Pirms gada ģenerālprokurors izdevis rīkojumu prokuroriem būt uzstājīgākiem sodu prasīšanā, un tas nesot augļus.

Finanšu noziegumu apkarotāji no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) regulāri ziņo par nodokļu krāpnieku un naudas mazgātāju bandu aizturēšanu. Ik gadu par nodokļu nemaksāšanu policija ierosina ap 180 kriminālprocesiem. Šogad Nodokļu un muitas policijā uzsākti jau 130.

Blēdīgo uzņēmēju un krāpnieku skaits nesarūk. Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš uzskata, ka pie tā vainojamas arī tiesas, kas ļaunprātīgos nodokļu nemaksātājus neliek cietumā.

“Mūsuprāt, šie piemērotie sodi nav samērīgi ar to izdarīto kaitējumu, ko valsts budžetam nodarījuši nodokļu nemaksātāji, krāpnieki un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Jo iet runa katrā no šiem gadījumiem par vairākiem desmitiem, vairākiem simtiem tūkstošu eiro, pat miljoniem eiro. Kā liecina mūsu rīcībā esoša informācija, tad būtībā katrs otrais noteikti, jau kas ir pastrādājis šādu noziegumu, viņš atgriežas šai biznesā, tas ir viennozīmīgi,” norāda VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš.

Nodokļu policija izpētījusi, ka kriminālprocesos, kas nodoti prokuratūrā no 2014. gada līdz 2016. gadam, cietumsods piemērots tikai trīs lietās par izvairīšanos no nodokļiem. Par daudz smagākajiem nodokļu izkrāpšanas un naudas atmazgāšanas noziegumiem, par ko paredzēta brīvības atņemšana līdz 12 gadiem, cietums nav piemērots nevienam. Notiesātie tikuši cauri ar nosacītiem sodiem, naudas sodiem vai piespiedu darbu.

Tiesneši ir sašutuši par Nodokļu un muitas policijas pārmetumiem. Viņuprāt, slikti strādā tieši policija, kas nespēj laikus blēžus izķert un nodot tiesai.

Tiesās nav īpašas specializācijas finanšu noziegumos. Šīs lietas var nonākt pie jebkura krimināllietu tiesneša, un gandrīz visi nonāk pie secinājuma, ka nodokļu nemaksātājiem un krāpniekiem cietumā nav jādodas.

Spriedumos tiesneši parasti argumentē, ka apsūdzētais iepriekš nav tiesāts, ir apgādājamie un darbs, tāpēc var sodīt nosacīti. Šogad nosacīta brīvības atņemšana piemērota gan par 42 000, gan 109 000 un pat 300 000 nemaksāšanu.

Tiesas cietumā neliek arī pēc smagākajiem nodokļu izkrāpšanas pantiem apsūdzētos. Šīs lietas parasti ir sarežģītākas un līdz spriedumam nonāk tikai pēc astoņiem vai desmit gadiem, tāpēc sodi tiek samazināti ilgā procesa dēļ. Liels skaits ir lietu, kur prokurors ar apsūdzēto slēdz vienošanos par vainas atzīšanu. Arī šajās lietās nav brīvības atņemšanas.

Augstākā tiesa, kam jārūpējas par vienotu tiesu praksi un pareizu likuma piemērošanu, skaidro, ka nodokļu lietas līdz viņiem nonāk reti. Līdz ar to tā nespējot tieši ietekmēt sodu politiku. Netieši to varot izdarīt ar tiesu prakses apkopojumiem un analīzi. Šāds pētījums vēl tikai ir plānā.

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe uzskata, ka pirms publiski nākt klajā ar skaļiem plašiem paziņojumiem, vispirms ir jāizanalizē savs darbs. “Ja tas ietilpst paziņojuma sniedzēja kompetencē, vērtēt arī citu institūciju darbu. Pretējā gadījumā, neitrālam nomaļus vērotājam var rasties priekšstats par teicienu, – “ķeriet zagli, vai ko nu es, tie citi vēl ļaunāki.”” izteicās Dzalbe.

Par maigajiem sodiem finanšu nozarē Latvijai aizrādījusi arī Eiropas Padomes institūcija “Moneyval”. Šo organizāciju interesē galvenokārt valsts cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Eksperti secinājuši, ka Latvijas īstenotā sodu politika neattur potenciālos pārkāpējus.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina uzsver, ka “tā jaunākā prakse starptautiskā ir nonākusi pie secinājuma, ka sodiem šajā jomā ir jābūt daudz smagākiem. Un tam ir jābūt gan augstiem naudas sodiem, gan pietiekami ietekmīgai brīvības atņemšanai. Šobrīd no likumdošanas viedokļa šis jautājums jau ir atrisināts, un likumdevējs ir lēmis, ka ir atbilstoši sodi gan attiecībā uz brīvības atņemšanu, gan naudas sodiem fiziskām, gan juridiskām personām. Tas kas šobrīd ir jādara, ir jāskaidro regulējuma būtība un kā tas ir piemērojams praksē.”

Prokuratūra ir optimistiska. Tur saka, ka Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks ir pārsteidzies. Viņš operējot ar veciem datiem, tagad situācija ejot uz labo pusi. Pirms gada ģenerālprokurors izdevis rīkojumu prokuroriem būt bargākiem un protestēt spriedumus, ja tiesas nepiemēro prasītos sodus.

“Tiesas uztver prokuroru lūgumu un piemēro lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ar brīvības atņemšanu saistītus sodus. Īpaši var uzteikt Rīgas apgabaltiesu, jo pēdējā laikā ir apmierināti vairāki FENIP prokuroru iesniegtie protesti tieši daļā par sodu,” norāda Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurore Vineta Zvirbule.

Sodu apmērs ir dažāds. No trīs mēnešiem līdz diviem gadiem. Tas ir atkarīgs no nodarītā zaudējuma valstij.

Kopš pagājuša gada vasaras ieslodzījums piespriests jau piecās krimināllietās, kur apsūdzību uzturējuši Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurori.

Zvirbule min: “Manuprāt šīs personas ir saņēmušas nopietnu signālu no prokuratūras un, ja tā var teikt ,ir nobijušās no brīvības atņemšanas soda, un pēdējā laikā tiešām ir gadījumi, kad nodarītais kaitējums tiek nomaksāts.”

Pati pēdējā reize bija, kad tika atmaksāts kaitējums, tie bija 40 000. Jau lieta atradās tiesā un apsūdzētā persona nomaksāja šo kaitējumu.

Foto: Pixabay