Pirms diviem gadiem TV3 raidījums “Nekā personīga” atklāja, ka, apejot konkurenci, viens uzņēmējs tiek pie “Latvijas valsts mežu” (LVM) papīrmalkas. Lai novērstu aizdomas, valsts kapitālsabiedrības padome pasūtīja auditu, taču to sabiedrībai nerādīja. “Nekā personīga” tiesas ceļā šo auditu izdevies iegūt.

Ap 30% visas koksnes, ko iegūst cirsmās, skaitās mazvērtīga. Tās ir koku galotnes un zari. Tos neizmanto ne būvniecībā, ne mēbeļu ražošanā. Resnākā ir papīrmalka, pārējais – malka. Papīrmalku izmanto celulozes ražošanai, malku – šķeldai. Abas daļas vajadzīgas granulu un kokskaidu plātņu ražotājiem un tās ir ļoti pieprasītas.

Latvijas uzņēmumiem bija grūti konkurēt ar skandināviem par iepirkuma cenām, tāpēc Zemkopības ministrija Latvijas valsts mežiem uzdeva ierobežot klientu loku, kas var pirkt šo vērtīgo produktu- tiem bija jābūt Latvijas uzņēmumiem, kas koksni pārstrādā Latvijā.

2016. gadā “Latvijas valsts meži” nolēma papīrmalku un malku atsevišķi vairs netirgot, to apvienoja vienā produktā, ko nosauca par “tehnoloģisko koksni”. Un tas pavēra jaunas iespējas pārpircējiem.

“Nekā personīga” pētījums 2020. gadā atklāja, ka vismaz diviem no “Latvijas valsts mežu” tehnoloģiskās koksnes pircējiem – “Pata” un “Pata Board” – pārstrādes rūpnīcu nebija. Pavadzīmes un “Nekā personīga” fiksētie video liecināja, ka šo uzņēmumu nosolīto koksni “Latvijas valsts meži” nogādāja tieši ostās, no kurienes to privātie uzņēmumi to eksportēja jau kā papīrmalku. 2018. gadā, kad papīrmalkas cena sasniedza desmitgades rekordu, “Pata Board” saņēma vairāk nekā piekto daļu visos valsts mežos saražotās tehnoloģiskās koksnes apjoma vismaz 12 miljonu eiro vērtībā. To tālāk par gandrīz dubultu cenu pārdeva skandināvu celulozes rūpnīcām. Nozarē atklājums izraisīja plašu rezonansi.

“Latvijas Valsts meži” kategoriski noliedza, ka tā pārdošanas politikā būtu kādas problēmas. Uzņēmums turējās pie apgalvojuma, ka tehnoloģiskā koksne nav papīrmalka. Atbildīgā Zemkopības ministrijas ierēdņa Arvīda Ozola un “Latvijas valsts mežu” padomes priekšsēdētāja Jurģa Jansona nostāja bija, ka, ja ir pārkāpums, lai izmeklē policija.

Skandāls tomēr nenorima, padome sasauca preses konferenci, un paziņoja, ka pasūtījusi neatkarīgu auditu advokātu birojam “Sorainen”.

Audits bija gatavs dažu mēnešu laikā, bet padome to nesaskaņoja. Tā pasūtīja vēl divus ziņojumus – advokātu birojam “Deloitte” un advokātam Jānim Kārkliņam. Pēc šo auditu saņemšanas 2020. gada nogalē LVM preses konferencē informēja, ka nekādi pārkāpumi uzņēmuma rīcībā nav konstatēti.

“Nekā personīga” lūdza iespēju iepazīties ar pirmo -“Sorainen” auditu, bet saņēma atteikumu. Zemkopības ministrija un tās kapitālsabiedrība “Latvijas valsts meži” apgalvoja, ka audits satur komercnoslēpumu. 2021. gada janvārī raidījums vērsās administratīvajā tiesā, prasot izsniegt “Sorainen” auditu un līgumos ar “Deloitte” un Jāni Kārkliņu ietvertos darba uzdevumus (informācijas prasīšanas brīdī nebija zināms, ka pārējie divi ziņojumi ir pabeigti).

Šī gada februārī Administratīvā rajona tiesa lēma, ka Zemkopības ministrijai prasītie dokumenti ir jāizsniedz. Ne ministrija, ne “Latvijas valsts meži” to neapstrīdēja. To izdarīja advokāts Jānis Kārkliņš. Oktobrī Augstākā tiesa nosprieda, ka daļā par auditu spriedums paliek spēkā.

Šonedēļ “Nekā personīga” saņēma “Sorainen” ziņojumu, kurā izvērtēta “Latvijas valsts mežu” apaļkoku pārdošanas procesa atbilstība likumiem un noteikumiem, kas regulē uzņēmuma darbu. Atšķirībā no ministrijas un “Latvijas valsts mežu” apgalvotā, ka nekādi pārkāpumi nav atrasti, dokumentā uzskaitītas būtiskas neatbilstības un riski.

“Latvijas valsts meži” 2015. gada septembrī apstiprināja kritērijus uzņēmumiem, ar kuriem drīkst slēgt līgumus par tehnoloģiskās koksnes piegādēm. Mēnesi vēlāk uzņēmuma apaļkoku pārdošanas komisija par atbilstošām atzina vairākas firmas, kas šiem kritērijiem neatbilda. 2018. gada nogalē visi noslēgtie līgumi tika pagarināti, tajā skaitā ar uzņēmumiem, kas neatbilda kritērijiem, proti, tiem joprojām nebija ražotnes.

“Nekā personīga” jau stāstīja, ka “Pata Board” pie Valmieras grasījās celt kokskaidu plātņu rūpnīcu, bet projekts apturēts, jo rūpnīcas celšanas vietā atrasti no Otrā pasaules kara palikuši spridzekļi. 2018. gadā, kad “Latvijas valsts meži” pagarināja līgumu, jau bija zināms, ka tuvākajos gados rūpnīca netaps.

“Latvijas Valsts meži” apgalvo, ka tagad prakse mainīta un kopš šī gada sākuma tehnoloģisko koksni piegādā tikai tiem, kam ir jau strādājošas ražotnes.

Auditori arī norāda, ka apaļkoksnes pārdošanas komisijas darbs netiek pietiekami kontrolēts. Tas neatbilst labai biznesa praksei.

Andris Balodis, kas ilgus gadus bijis viens no atbildīgajiem par apaļkoksnes pārdošanu, joprojām noliedz auditā secināto: “Es kategoriski noraidu šo apgalvojumu, ka nav bijusi pietiekoša kontrole pār pārdošanas procesu. Uzņēmums ir ļoti labi pārvaldīts no valdes un padomes, un visu laiku ir bijis.”

“Sorainen” uzskaita arī vairākus komercdarbības riskus, ko pieļāvuši “Latvijas valsts meži”. Ja Konkurences padome konstatētu, ka valsts uzņēmums ir dominējošā stāvoklī, tad situāciju ar “Patas” līgumiem varētu vērtēt par stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Advokātu birojs arī atklājis, ka līgumi tiek nepamatoti grozīti par labu pircējam, un ka atteikšanās no papīrmalkas tirdzniecības periodos, kad tās cena ir augsta, rada zaudējumus pašam uzņēmumam.

“Padome apstiprināja valdes izstrādāto rīcības plānu par audita secinājumu ieviešanu un rīcību, kā šos procesus pilnveidot. Padome un valde seko šiem darbiem pastāvīgi. No ministrijas puses varu teikt, ka šajā gadā mēs esam nomainījuši kapitāldaļu turētāju, no šī gada sākuma kapitāldaļu turētājs ir valsts sekretārs,” pauž zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Līdz šī gada sākumam Zemkopības ministriju kā akcionāru “Latvijas valsts mežu” uzraudzībā pārstāvēja ilggadējais ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Tagad viņu šajā lomā nomainījis ministrijas valsts sekretārs.

“Man bija liela vēlme sakārtot šīs lietas, tāpēc es teicu, ka es būšu kapitāldaļu turētājs. Visu kapitāldaļu turētājs, lai nav tā, ka tas, kas ir likuma procesa turētājs, ir kādā veidā ieinteresēts un tad radās šīs šaubu ēnas par to, ka tur kaut kas nav īsti labs. (NP: Vai jums ir pamats uzskatīt, ka līdzšinējā procesā kaut kas ir palaists garām vai uz kaut ko ir pievērtas acis?) Es neteiktu, ka ir palaists garām, bet tas, ka mēs esam bijuši kādā brīdī neuzmanīgi vai pavirši, jo kapitālsabiedrību uzraudzība un pārvaldība ir liela atbildība, tas nav tīrs komersants, tas ir arī publisku līdzekļu uzraudzība un mērķis,” pauž Raivis Kronbergs.