Šā gada 6. jūlijā stājās spēkā vairāki būtiski grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri cita starpā paredz tiesības apsūdzētajiem lūgt viņus atbrīvot no dalības tiesas sēdēs. Šie likuma grozījumi tika iemēģināti arī t.s. Lemberga prāvā – pirmajā tiesas sēdē pēc šīs vasaras atvaļinājumiem, vēsta NRA.lv.

Tiesa nolasīja advokāta Jāņa Rozenberga iesniegumu par viņa aizstāvamā Anša Sormuļa vēlmi līdz Aivara Lemberga aizstāvju debašu runas beigām nepiedalīties tiesas sēdēs. Iesniegumā minēts, ka, atbilstoši jaunajiem Kriminālprocesa likuma grozījumiem, sēdēs, kurās nepiedalīsies A.Sormulis, piedalīsies kāds no uzņēmēja pilnvarotajiem advokātiem – J.Rozenbergs vai viņa partneris Oskars Rode.

Valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Aivis Zalužinskis paziņoja, ka “nav nekāda pamata apmierināt šo lūgumu”. Tiesa atzina, ka ar 6.jūliju spēkā ir grozījumi likuma 464. pantā, kas papildināts ar 3.daļu “Krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem var iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību daļā, kas celta pret citiem apsūdzētajiem, ja šā apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav nepieciešama un viņš ir paziņojis tiesai par savu nevēlēšanos piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē.”

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone paziņoja sekojošo: “Tiesas kolēģija apsprieda situāciju par iesniegumā minētajiem faktiem. Mēs nevarētu piekrist, ka debatēs kādā daļā nepiedalās apsūdzētais Ansis Sormulis, jo no Aivara Lemberga aizstāvju debašu runas – vismaz līdz šim tā nebija konkrēti par pantiem, kas neskar arī Ansi Sormuli. Aizstāvis savās debatēs mētājas no viena apsūdzības panta uz otru, kā arī vienā dienā vienlaikus skar vairākus jautājumus, un arī šobrīd, runājot par šo /Krimināllikuma/ 219. pantu, ir jāpiezīmē tas, kas izrietēja no Māra Gruduļa runas. Viņš skāra jautājumu par patiesā labuma guvēju tiesībām sabiedrībās, kurās ir arī Anša Sormuļa intereses. Līdz ar to šajā griezumā tiesas kolēģija vismaz pagaidām nesaskata iespējas, ka Ansis Sormulis varētu nepiedalīties tiesas sēdēs. Tāds ir tiesas lēmums. Vismaz pagaidām. Paskatīsimies tālāk. Mēs nezinām, ko runās aizstāve (advokāte Olga Hincenberga – šobrīd aizvieto Māri Gruduli).”

Arī advokāts O. Rode vērās pie tiesas ar līdzīgu iesniegumu par sava aizstāvamā – uzņēmēja Anrija Lemberga – nepiedalīšanos tiesas sēdēs.

A. Zalužinskis noraidīja iespēju Anriju Lembergu atbrīvot no dalības tiesas sēdēs, pamatojot to ar bažām, ka Anrijs Lembergs pēc tam varētu lūgt tiesai laiku, lai iepazītos neapmeklēto tiesas sēžu debašu fragmentiem. Tiesa noraidīja lūgumu ļaut nepiedalīties tiesas sēdēs. Tiesa savu lēmumu līdzīgi pamatoja ar to, ka Aivara Lemberga advokātu debašu runa skar sabiedrības, kurās esot ietvertas arī Anrija Lemberga intereses. “Skatīsimies, kā būs tālāk, bet šobrīd mēs šādu lūgumu nevaram apmierināt,” teica I. Jansone.

Būtiski pieminēt, ka šā gada 6. jūlijā spēkā stājušās izmaiņas Kriminālprocesa likumā skar ne tikai apsūdzēto tiesības pie noteiktiem apstākļiem nepiedalīties tiesas sēdēs, bet arī tiesības tiesai noteikt debašu runas ilgumu. Šīs tiesības Rīgas apgabaltiesa t.s. Lemberga prāvā izmantoja vēl pirms likuma grozījumi bija stājušies spēkā – šā gada 18. jūnijā. Tiesa noteica, ka A. Lemberga aizstāvībai debatēs runāt par apsūdzību pēc Krimināllikuma 219. panta ļaus runāt tikai līdz 7. septembrim.

Ritums Rozenbergs

Foto: F64