Ķīna pastiprina centienus panākt starptautiskas, brīvi konvertējamas valūtas statusa piešķiršanu juaņam, raksta britu „The Times”, piebilstot, ka Ķīnas manevru sērija šajā virzienā pilnīgi var novest pie tā, ka juaņs iekļūst pasaules vadošo valūtu pirmajā trijniekā. Ap 2012. gadu, kā apgalvo Šanhajas analītiķi, norēķini par starptautiskajām tirdzniecības operācijām apjomā līdz 2 triljoniem dolāru notiks, izmantojot Ķīnas nacionālo valūtu.
Ķīna pakāpeniski aptver visu pasauli, ieskaitot Āzijas, Latīņamerikas un Tuvo Austrumu attīstošās valstis, uzskata „The Times”. Attieksme pret juaņu pasaulē var radikāli mainīties, pateicoties pilnīgi dabiskai Ķīnas vēlmei izkļūt no dolāra lamatām – vēlmei, kuru pagaidām neizdodas īstenot valstīm – resursu eksportētājiem, kuras „spiestas lāpstām izmest savus resursus amerikāņu valsts kases kurtuvē”. Vienkāršoti, dolārs nepatīk ne tikai Ķīnai, taču tieši Ķīna var sakopot pietiekami daudz spēku, lai sāktu cīņy pret „dolāra jūgu”.
Jāpiebilst, ka pieaugošā juaņa varenība var sekmēt Honkongas panākumus cīņā ar Šanhaju par viena no pasaules galvenajiem finanšu laukumiem titulu. Bijusī britu kolonija, kā uzskata ekonomisti no „Barclays Capital”, var saglabāt vienas no pasaules finanšu galvaspilsētām statusu, pārvēršoties par Ķīnas ofšora banku centru. Šajā ziņā juaņa internacionalizācija Honkongai ir ļoti svarīga.
Savukārt politologi uzskata, ka pilna juaņa internacionalizācija, piešķirot tam brīvi konvertējamās valūtas statusu, var prasīt papildus laiku dēļ domstarpībām Ķīnas kompartijā, jo, pēc būtības, tas nozīmē stingras kontroles pār valūtu zaudēšanu, kam var būt ne tikai ekonomiskas, bet arī politiskas sekas.
Tomēr Ķīnas vētrainā ekonomiskā izaugsme, apvienota ar globālo krīzi, var kļūt par katalizatoru juaņa pārdzimšanas procesam, un šis process var sākties daudz ātrāk, nekā pašlaik uzskata analītiķi. Tā ja Ķīna apsteigs Japānu un kļūs par otru lielāko pasaules ekonomiku, kas šobrīd šķiet ļoti ticami, krasi palielināsies nepieciešamība pēs juaņa internacionalizācijas.
Venšengs Pengs, „Barclays Capital” galvenais ekonomists Ķīnas jautājumos, uzskata, ka panika tirgū un krīze Volstrītā ir pārvietojušas debates par juaņa nākotne no tīri hipotētisku pieņēmumu plaknes uz absolūti reālu prognožu plakni: „Globāla finanšu krīze un Ķīnas pieaugošās bažās par pasaules finanšu sistēmas, kura balstīta uz dolāru, noturību, sekmēs atskārsmi par juaņa lomas palielināšanas svarīgumu starptautiskajā tirdzniecībā un finanšu sektorā”.
Uzmanīgāk ieskatoties, ir acīmredzami, ka juaņa internacionalizācija jau notiek, turklāt ātros tempos. Tā pašlaik Ķīna ir parakstījusi līgumus ar Dienvidkoreju, Malaiziju, Indonēziju, Baltkrieviju un Argentīnu par tirdzniecības darījumiem ar norēķiniem juaņos par summu vairāk nekā 95 miljardi dolāru.
Tāpat pagājušajā mēnesī Ķīnas valdība izvēlējās valsts kontinentālās daļas piecas pilsētas, caur kurām notiek 45% tirdzniecības ar ārvalstīm, un piešķīra šīm pilsētām tiesību veikt tirdzniecības darījumus ar Honkongu un Makao, norēķinoties juaņos. Pilnībā iespējams, ka drīzā laikā, pateicoties šīs programmas tālākai attīstībai, Ķīna juaņos tirgosies ar visu Āziju, izņemot Japānu.
Avots: www.2v.lv
