Ekonomiskās krīzes smagi skartā Austrumeiropa izrādījusies izturīgāka un dzīvotspējīgāka, nekā varēja likties recesijas laikā, raksta biznesa laikraksts “The Financial Times”. Kaut arī pirms 18 mēnešiem situācija lielākajā daļā Centrālās un Austrumeiropas izskatījās drūma, reģions izvairījies no maksātnespējas, kā arī krīze nav izvērtusies plašākā mērogā.
Situācija atsevišķās valstīs ir bijusi dažāda – Latvijai, Ungārijai, Rumānijai, Serbijai un Ukrainai nācās lūgt starptautisko aizdevēju palīdzību, turpretī Polija kļuva par vienīgo Eiropas Savienības (ES) valsti, kas izvairījusies no recesijas, norāda FT, piebilstot, ka arī nākotnes prognozes valstīm ir atšķirīgas.
Pārsteidzošu dzīvotspēju izrādījušas arī mājsaimniecības un kompānijas, spējot turpināt atmaksāt savus parādus un izturēt valdību taupības pasākumus. Tomēr daudzās Centrālās un Austrumeiropas valstīs iedzīvotājiem arī nākamajos gados gaidāmi taupības pasākumi nacionālā budžeta izdevumu samazināšanai.
Neskatoties uz bažām, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās liks daudziem cilvēkiem apšaubīt tirgus ekonomikas lietderību, krīze nav izraisījusi nekādas lielas izmaiņas reģiona ekonomikas politikā, raksta FT. Valdības vēl joprojām pieturas pie brīvā tirgus ekonomikas, kā arī eirozonai un ES vēl joprojām vēlas pievienoties valstis, kas blokā nav iekļuvušas. Dažām valstīm gan eiro ieviešanu nāksies atlikt uz vairākiem gadiem, turpretī Igaunijai, neskatoties uz krīzi, izdevies panākt kritēriju ievērošanu, lai pārietu uz eiro nākamā gada janvārī, norāda laikraksts.
“Integrācija Eiropas ekonomikā ir palīdzējusi Polijai, Čehijai, Slovākijai un Ungārijai vadīt reģionu ārā no krīzes. Šīs valstis veido daļu no Vācijas apgādes tīkla un otrajā ceturksnī piedzīvoja ievērojami rūpnieciskās produkcijas apjoma pieaugumu,” raksta FT. “Čehijas kompānijas neražo preces, kas tiek patērētas Vācijā. Viņi ražo preces, ko Vācijas kompānijas izmanto eksportam,” skaidroja Austrijas bankas “Erste Group Bank” vadītājs Andreass Teihls.
Savukārt Balkānu un dienvidaustrumu Eiropas ekonomiku atlabšana notiek daudz lēnāk un prognozes ir vājākas. “Šim reģionam ir ļoti maz eksporta spēju. Kopumā šīm valstīm ir ļoti mazs pārdodamais sektors un dažos gadījumos ievērojami uzkrājies ārvalstu parāds,” sacīja Vīnes Starptautisko ekonomikas studiju institūta analītiķis Mihaels Landesmans.
Dienvidaustrumu Eiropas ekonomikas atlabšanas atslēga būtu investīciju klimata uzlabošana, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas ražošanai un citam eksporta biznesam.
Reģionā vislielākās debates par valsts ekonomikas politiku izraisījās Krievijā, kuras pērnā gada ekonomikas lejupslīde 8% apmērā bija asā kontrastā ar pārējo augošo ekonomiku (Brazīlijas, Indijas un Ķīnas) situāciju, kā arī lielākā lejupslīde G20 valstu grupā, raksta FT, piezīmējot, ka “tas bija šoks [Krievijas] līderiem, kas sagaidīja, ka Krievija globālo krīzi pārlaidīs salīdzinoši neskarta”. Ekonomikas lejupslīde parādīja valsts pārmērīgo paļaušanos uz padomju laiku rūpniecību, naftas, gāzes un citu izejvielu ieguvi un to vājo vietu, kad krītas cenas.
Reaģējot uz krīzi, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pagājušā rudenī paziņoja par Krievijas ekonomikas modernizēšanas kampaņu, jo “nācijas prestižs un labklājība nevar mūžīgi būt atkarīga no pagātnes sasniegumiem”. Medvedevs vadījis augsto tehnoloģiju industrijas attīstību, kā arī centies piesaistīt valstij Rietumu tehnoloģijas un investīcijas.
Tomēr atsevišķi analītiķi apšauba, vai Maskavas pieeja, virzot augsto tehnoloģiju biznesa attīstību no augšas, var būt veiksmīga. “Krievijai ir vajadzīga daudz plašāka modernizācija visai tās politiskajai un ekonomiskajai sistēmai,” laikrakstam norāda Maskavas Kārnegī centra profesors Nikolajs Petrovs.
Autors: www.2v.lv
