Nav piepildījušās daudzu Rietumu kompāniju cerības izmantot savas akciju paketes Ķīnas valsts uzņēmumos par atspēriena punktu iekļūšanai Ķīnas iekšējā tirgū, vēsta „The Economist”.
Izdevums informē, ka 8. septembrī britu telekomunikāciju gigants „Vodafone” par 6,6 miljardiem ASV dolāru pārdeva sev piederošos 3,2% Ķīnas telekomunikāciju operatora „China Mobile” akciju. Ja ņem vērā, ka šīs akcijas tika iegādātas laikā no 2000. līdz 2002. gadam, samaksājot 3,3 miljardus ASV dolāru, tad kompānijai nav iemesla žēloties. Vienlaikus peļņa no akciju pārdošanas tikai nedaudz saldina rūgtumu par neveiksmi, jo „Vodafone” cerēja pavisam uz ko citu – iespēju iekļūt Ķīnas iekšējā tirgū, kas tā arī palika nepiepildīts sapnis, raksta “The Economist”.
Citās valstīs „Vodafone” ir spējis pārvērst nelielas investīcijas akciju kontrolpaketē, bet Ķīnā tas nav iespējams, un britu kompānija nav vienīgā, kas piedzīvojusi šādu neveiksmi.
Kopš 1990. gadu beigām vairākas lielas valstij piederošas Ķīnas kompānijas ir izvietojušas savas akcijas biržās. Iespējas iegādāties šo akciju paketes parasti izmantoja lielās rietumu kompānijas, raksta „The Economist”. Piemēram, „British Petroleum” (BP), „Exxon” un „Shell”, kā arī „ABB” (Šveices un Zviedrijas kopuzņēmums) iegādājās divu lielāko Ķīnas naftas kompāniju „Petrochina” un „Sinopec” akcijas, amerikāņu alumīnija kompānija „Alcoa” investēja Ķīnas šīs pašas nozares uzņēmumā „Chalco”, Rietumu bankas kļuva par vadošo Ķīnas banku investorēm utt. Ārvalstu firmas piedāvāja kapitālu, tehnoloģijas, kā arī menedžmenta un pārvaldības iemaņas, pretī vēloties pieeju milzīgajam Ķīnas iekšējam tirgum, raksta izdevums. Tomēr Ķīnā šis darījums neizdevās. Valsts kontrolē esošajām kompānijām līdzekļi nav vajadzīgi tik ļoti, lai tās piekristu atdot kontroli pār uzņēmumiem ārzemniekiem. Tāpat Ķīnā piemīt tendence aizgūt idejas un tehnoloģijas, bet pēc tam pielāgot tās vietējiem apstākļiem.
Tāpat izdevums, uz kuru atsaucas portāls www.pok.lv, norāda, ka „Ķīnas kompānijas vairs nejūtas kā jaunākie brāļi”, daudzas no tām jau ir pārspējušas savus Rietumu partnerus pēc tirgus vērtības, tāpat Ķīnas uzņēmumiem netrūkst savu līdzekļu. Rezultātā visi pieminētie un vēl citi Rietumu uzņēmumi (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir zaudējuši cerības iegūt kontroli pār Ķīnas kompānijām, tādēļ jau kopš 2005. gada ir sākuši pārdot savas daļas tajos. „Kad nesen biržā tika izliktas valstij piederošās Ķīnas bankas „Agricultural Bank” akcijas, neviena Rietumu banka neiegādājas kaut cik nozīmīgu akciju daļu,” norāda „The Economist”.
Rietumu kompānijas, protams, ir sarūgtinātas par nespēju padarīt savas daļas Ķīnas uzņēmumos par atspēriena punktu iekļūšanai šīs valsts tirgū, taču žēlabas nav skaļas – akciju cenas biržās ļauj atgūt ieguldījumus un vēl arī nopelnīt, noslēdz izdevums.
Autors: www.2v.lv
