“Mēs šobrīd dzīvojam ļoti nestabilā vidē, kurā visa pasaule cenšas atkopties no Covid-19 pandēmijas, kā arī tepat kaimiņos plosās Krievijas vestais karš Ukrainā. Karš ietekmē visas pasaules ekonomiku, it sevišķi valstis, kuras ir ģeogrāfiski tuvu un kurām ir bijušas ekonomiskās saites ar Krieviju,” piektdien, 22. aprīlī, pēc sēdes, kurā deputāti sprieda par Latvijas makroekonomiskās izaugsmes prognozēm, sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda.

Sēdē deputāti uzklausīja Finanšu ministrijas ziņojumu par Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam, kurā iekļautas makroekonomiskās prognozes Latvijai nākamajiem trīs gadiem, un Ekonomikas ministrijas Progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu.

V.A.Tērauda norādīja, ka abi šie dokumenti ir daļa no Eiropas semestra ekonomikas pārvaldības uzraudzības procesa. Uz to pamata Eiropas Komisija novērtē katras dalībvalsts ekonomisko ciklu attīstību un izstrādā rekomendācijas konkrētajai dalībvalstij par veicamajām reformām.

Makroekonomiskās prognozes ir izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, kuros nav skaidri paredzami Covid-19 pandēmijas izplatības iespējamie turpmākie attīstības scenāriji, pieaugošās energoresursu un pārtikas cenas, Krievijas uzsāktā kara gaita un ietekme uz eksporta un importa piegāžu ķēdēm, norādīja Finanšu ministrijas pārstāvji. Tāpat jāņem vērā būtiskais izejmateriālu sadārdzinājums kokmateriāliem, naftas produktiem, minerālmēslojumam un citiem lauksaimniecības produktiem un izejvielām.

Deputāti pauda bažas, ka Krievijas agresija Ukrainā, kara iespējamā eskalācija, kā arī jaunu sankciju noteikšana pret Krieviju, it īpaši enerģētikas jomā, varētu vēl vairāk palielināt patēriņa cenu kāpumu gan Latvijā, gan Eiropā.

Deputāti diskutēja, ka šī brīža ģeopolitiskie izaicinājumi liks virknei Latvijas uzņēmumu, kuriem bija ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, meklēt jaunus tirgus, kā arī steidzami rast alternatīvus piegāžu avotus izejvielām un precēm. Ukrainas gadījumā lielākā problēma ir iznīcinātā infrastruktūra un bloķētās Melnās jūras un Azovas jūras ostas, uzsvēra komisijas deputāti.

No ekonomistu sniegtajām prognozēm ir secināms, ka nākamajā apkures sezonā izmaksas par patērēto enerģiju tikai pieaugs, tādēļ steidzami ir nepieciešams domāt gan par mājokļu siltināšanu, gan alternatīvajiem energoresursiem, akcentēja deputāti.

Lai kompensētu energoresursu izmaksu pieaugumu, nepieciešams papildu atbalsts mazturīgākajām Latvijas iedzīvotāju grupām. Tāpat atbalsts nepieciešams arī uzņēmējiem, lai palīdzētu tiem apgūt jaunus preču un pakalpojumu noieta tirgus un varētu stiprināt enerģētisko neatkarību, akcentēja V.A.Tērauda.

Finanšu ministrija 2022.gadā prognozē iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2,1 procentu apmērā, pretstatā Latvijas Bankas prognozētajam pieaugumam 1,8 procentu apmērā, savukārt Starptautiskais Valūtas fonds šogad Latvijai prognozē iekšzemes kopprodukta pieaugumu viena procenta apmērā.

Tāpat Finanšu ministrija bezdarba līmeni šogad prognozē 6,9 procentu apmērā, bet Latvijas Banka un Starptautiskais Valūtas fonds – 8,1 procentu apmērā. Inflāciju ministrija prognozē 6,2 procentu apmērā, Latvijas Banka – 9,5 procentu apmērā, bet Starptautiskais Valūtas fonds – 10 procentu apmērā. Atbilstoši ministrijas prognozēm patēriņa cenu pieaugums šogad sasniegs 8,5 procentus.