Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas. Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.
Māju plānojums – kompakti un efektīvi
Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.
Par normu šodien ir kļuvusi augstākās klases energoefektivitāte – privātmājas projektā parasti ir paredzēts siltumsūknis, kvalitatīvi siltinājuma risinājumi, kā arī saules paneļi. Tas ļauj sasniegt A vai A+ energoefektivitātes līmeni praktiski visās jaunbūvējamajās mājās un būs patīkama pārmaiņa tiem, kuri uz šādu māju pārvāksies no nesiltinātas blokmājas.
Izmaksas augušas, bet māju būvniecība nav apstājusies
Privātmājas būves minimālās izmaksas šobrīd ir 1400 līdz 1600 eiro par vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru (gadu iepriekš minimālā robeža bija 1200 eiro). Tas nozīmē, ka vidēja mājokļa būves izmaksas varētu būt ap 150 tūkstošiem eiro, un, uzņemoties šādas saistības, ģimenes ienākumam “uz rokas” vajadzētu būt aptuveni 3000 eiro mēnesī. Protams, jārēķinās arī ar zemes iegādes izmaksām, ko klienti parasti ir nokārtojuši divu līdz piecu gadu laikā pirms aizņēmuma būvniecībai, kā arī ar klienta paša līdzfinansējumu, saņemot mājokļa kredītu.
Vai būvniecības izmaksas vēl būtiski kāps? Ja apskatām statistikas datus par būvniecības izmaksu līmeni, redzam, ka šī gada maijā (attiecībā pret 2022. gada maiju) izmaksu līmenis palielinājās par 5,3% (vairāk pieauga darba samaksa, mazāk – būvmateriālu cenas). Pirms gada būvniecībā runājām par 20% un pat lielāku izmaksu kāpumu. Šķiet, milzīgo svārstību laiks ir pagājis. Lai cik baisi tas neizklausītos, – ekonomika ir pielāgojusies kara apstākļiem. Būvmateriālu un izejvielu piegādes notiek pa jauniem ceļiem, cilvēkos un biznesā ir atgriezusies ticība rītdienai. Zināmu spiedienu uz izmaksām rudenī var radīt energoresursu cenu kāpums.
Par Euribor kāpumu un aizņēmēju noskaņojumu. Privātmāju būvētājus Euribor nav sabiedējis – pirmkārt, cilvēki šobrīd ir zinošāki un saprot, kāpēc likme tiek celta. Otrkārt, privātmāju būvētājus raksturo izteikta apņēmība novest iesākto projektu līdz galam. Ja lēmums ir pieņemts, klients iet uz priekšu, neskatoties uz lielāku kredītlikmi. Jāuzsver, ka bankas cenšas kaut daļēji kompensēt Euribor kāpumu, piemēram, SEB banka visiem aizņēmējiem (privātpersonām) līdz 2023. gada beigām ir atcēlusi komisijas maksu. Tas attiecas arī uz grozījumu veikšanu esošajos kredītlīgumos.
Liela interese par gatavajām mājām
Runājot par jaunbūvējamo māju veidiem, redzam, ka pakāpeniski aug gatavo māju (moduļu un koka karkasa mājas) proporcija. Šāda risinājuma popularitāte balstās četros galvenajos faktoros. Pirmkārt, nav jāmeklē būvnieki, kuri cels māju, kuri būs jāpieskata, iespējams, darbu gaitā jāmaina. Atrast kvalitatīvus celtniekus šobrīd nav joka lieta, tāpēc gatavas mājas iegāde ir ērts risinājums. Otrkārt, nav nepieciešama projektēšana – mājoklis jau ir gatavs, atliek vien saskaņot projektu būvvaldē un nodot ēku ekspluatācijā, kad viss gatavs (šos darbus bieži vien uzņemas mājas ražotājs). Treškārt, gatava māja taps salīdzinoši ātri – pirms uzstādīšanas gan būs jāizplāno mājokļa atrašanās vieta, jāizbūvē pamati un komunikācijas. Pati mājas novietošana un montāžas darbi aizņems vien dažas dienas vai nedēļu. Ceturtkārt, jau iegādes brīdī tiek nofiksētas projekta izmaksas, kas ir īpaši svarīgi cenu svārstību laikos.
Savukārt, par labu no nulles būvējamajām mājām runā tas, ka ir plašākas iespējas realizēt savu sapņu mājas projektu, – no tās arhitektoniskā izskata un telpu plānojuma līdz materiālu izmantošanai un telpu dizainam. Vērtējot abas minētās mājokļu grupas, var teikt, ka šobrīd to attiecība ir 50 pret 50, taču izteiktāka pieauguma tendence ir gatavo māju pusē (šo novērtējumu, protams, varam sniegt tikai finansējuma pieprasījumu kontekstā). Jāpiebilst, ka daudzi klienti izmanto banku kā kompetences centru – ar mums konsultējas par to, kuriem būvniekiem vai gatavo māju piegādātājiem var uzticēties, kā arī prasa padomu par mājas tapšanas procesu un vispār – par aktualitātēm privātmāju būvniecībā kopumā. Daudziem šis ir, iespējams, nozīmīgākais mūža projekts un ieguldījums, tāpēc cilvēki meklē partnerus, kuri nav pievīluši.
Runājot par zemes iegādi, banka šobrīd finansē šādus darījumus praktiski visā Latvijā, jo ir parādījušies arī tādi klienti, kuri vēlas pirkt zemi savam mājoklim vairāk nekā 100 kilometru attālumā no Rīgas. Protams, visiekārotākā aizvien ir Pierīgas teritorija – tiklīdz te parādās kādas jaunas iespējas iegādāties mājas būvniecībai piemērotu zemes gabalu, interese ir liela. Tāpēc salīdzinoši strauji Pierīgā aug jauni privātmāju ciemati, kur saglabājas augsts pieprasījums gan pēc jau uzbūvētām mājām, gan zemes.
Ivars Golovanovs, SEB bankas Privātpersonu būvniecības finansēšanas vadītājs
