Lielākā daļa (68%) Latvijas studentu paralēli studijām strādā algotu darbu, lai nosegtu savus ikdienas tēriņus, liecina Swedbank veiktās aptaujas rezultāti. Vienlaikus joprojām katram ceturtajam (23%) naudas pietiek tikai pamatvajadzībām, bet daļa studentu (15%) regulāri izjūt naudas trūkumu un dažkārt pat nevar segt savas pamatvajadzības. Lielākos studentu izdevumus ikdienā veido pārtika, mājokļa izmaksas, kā arī transporta izdevumi.
Vairāk nekā puse (58%) studentu norāda, ka ikmēneša tēriņiem pietiktu ar vairāk nekā 500 eiro, taču realitātē lielākajai daļai (62%) ienākumi nesasniedz šo summu un katram trešajam (34%) tie ir pat mazāk kā 300 eiro. Vidējās studiju izmaksas Latvijā ir ap 2500 eiro gadā, un kopā ar ikmēneša izdevumiem viena studenta gads Latvijā izmaksā ap 7500 eiro, tāpēc studiju maksas segšanai un ikdienas tēriņiem nereti studentus atbalsta arī vecāki.
“Vairāk nekā puse jeb 64% aptaujāto kā biežāko ienākuma avotu norāda ģimenes atbalstu, taču šāds papildus finanšu slogs ne visiem ir iespējams bez iepriekšējas plānošanas un uzkrājumiem. Aizvien vairāk vecāku par atbalstu bērnam sāk domāt jau no viņa dzimšanas brīža. Pēdējā gada laikā vairāk nekā 4000 klientu ir sākuši veidot uzkrājumu bērna nākotnei. Ja skatāmies jaundzimušo statistiku šajā gadā, tad uzkrājumu sāk veikt katra ceturtā bērna vecāki. Vidējais maksājums, kas tiek novirzīts šādam uzkrājumam, ir 50 eiro mēnesī, veidojot finanšu rezervi bērna nākotnes nodrošināšanai,” skaidro Swedbank uzkrājumu produktu līnijas vadītāja Agnese Grāvelsiņa.
Algots darbs var ietekmēt mācību kvalitāti
Lielākos studentu izdevumus ikdienā veido pārtika, mājokļa izmaksas, kā arī transporta izdevumi. Papildu vecāku atbalstam (64%) un mācību stipendijām (35%) studenti kā biežāko ienākumu avotu norāda arī pašu gūtos ienākumus (68%). Tomēr, kā norāda Latvijas Studentu apvienības (LSA) Sociālā virziena vadītāja Līva Vaivade, darbs paralēli studijām var ietekmēt arī mācību kvalitāti: “Atsaucoties uz 2022. gada Eurostudent pētījuma datiem, vairāk nekā trešdaļai studentu nav izvēles starp darbu vai studijām — ja viņi vēlas pabeigt studijas, viņiem ir nepieciešams strādāt, lai nodrošinātu izdzīvošanu. Ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kā algots darbs paralēli studijām korelē ar izglītības kvalitāti – ir pierādīts, ka, strādājot virs 20 stundām nedēļā, novērojams zīmīgs kritums studiju kvalitātē, jo darba dēļ var tikt kavētas lekcijas un nodarbības, studējošā uzmanība studijām samazinās un pasliktinās akadēmiskie rādītāji. Latvijā šobrīd studējošie strādā vidēji 29 stundas nedēļā.”
Swedbank aprēķini rāda, ka, sākot veidot uzkrājumu bērna nākotnei jau no bērna dzimšanas un katru mēnesi atvēlot tam, piemēram, 35 eiro, līdz 18 gadu vecumam iespējams uzkrāt 10 000 eiro. Turklāt krājējiem par veiktajām iemaksām uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā ik gadu iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.
