Makroekonomiskā situācija Latvijā signalizē par stabilizāciju, un aizvien aktuālāks kļūst jautājums arī par privātpersonu kreditēšanas tirgu, kas atjaunojas līdz ar ekonomikas izaugsmi. Swedbank ir gatava aktīvi kreditēt jaunajos ekonomikas apstākļos, norāda Swedbank speciāliste Kristīne Jakubovska.
“Divu iepriekšējo gadu ekonomiskā lejupslīde devusi mums pieredzi un ļauj objektīvi novērtēt – kurš šobrīd grib un var aizņemties. Pieredze mainījusi arī iedzīvotāju paradumus, veicinot pārdomātākus lēmumus. Un pieredze ir pamats kredītņēmēju drošībai ilgtermiņā,” uzsver Oksana Sivokobiļska, Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja un valdes locekle Latvijā.
„Kopējais Swedbank izsniegto hipotekāro kredītu skaits ir 55 000. Klientiem, kuriem ekonomikas lejupslīdes laikā mainījusies maksātspēja, nodrošinām virkni risinājumu – vairāk nekā 8 000 hipotekāro kredītņēmēju esam samazinājuši ikmēneša maksājumu grūtību periodam. Taču arī pēc dziļas recesijas 80% no visiem Swedbank kredītņēmējiem – hipotekāro, patēriņa kredītu un līzinga ņēmējiem – laikus veic savus kredītu maksājumus”.
Mainoties ekonomiskajai situācijai, iedzīvotāju paradumi kļuvuši racionālāki. Salīdzinot 2007. un 2010. gada iedzīvotāju pētījuma datus par pieprasījumu, ievērojami audzis “Prātīgo” patērētāju skaits (sabalansē ikmēneša ienākumus un izdevumus): no 35% 2007.gadā līdz 47% šogad. Savukārt “Tērētāju,” kuru izdevumi ik mēnesi pārsniedz ienākumus, īpatsvars ir samazinājies: no 41% 2007.gadā līdz 36% šogad. Samazinājies arī taupīgo iedzīvotāju skaits (ienākumi biežāk ir lielāki par izdevumiem): no 24% 2007.gadā līdz 18% šogad.
Iedzīvotāji kļuvuši racionālāki, arī izvērtējot tādu lielu pirkumu veikšanu kā nekustamā īpašuma iegāde. Kā rāda Swedbank pētījuma* dati par iedzīvotāju pieprasījumu un plāniem attiecībā uz nekustamā īpašuma, automašīnas un citu lietu iegādi, šobrīd iedzīvotāji visbiežāk (22%) apsver iespēju uzlabot jau esošo dzīvesvietu – to remontējot, renovējot (2008.gadā – 16%). Savukārt jauna nekustamā īpašuma iegādi apsver 8% respondentu (2008.gadā – 15%).
Iedzīvotāju atbildes par pieprasījumu rāda, ka šobrīd lielākā daļa jeb 43% savas iespējas aizņemties vērtē atbildīgi, norādot, ka nejūtas pietiekami droši par nākotnes ienākumiem, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības. Savukārt katrs desmitais respondents (10%) norādījis, ka saņemt mājokļa kredītu šobrīd nebūtu problēmu, jo ienākumi ir pietiekami augsti un tiek saņemti oficiāli. Savukārt 3% aptaujāto atzinuši, ka ienākumi ir pietiekami augsti, taču tiek saņemti daļēji neoficiāli, kas šobrīd liedz saņemt kredītu.
Lai gan vidējā cena par vienu nekustamā īpašuma kvadrātmetru no 2009.gada decembra palielinājusies vidēji par 10%, mājokļu cenas joprojām ir pietiekami zemas, lai būtu pieejamas ģimenēm ar vidējiem ienākumiem. Kā rāda mājokļa cenas pieejamības indekss**, Latvijā vidēji lielas platības mājokļa iegādei nepieciešama summa, kas pielīdzināma 4.5 gadu mēnešalgām. Eiropas Savienības valstīs šis indekss ir vidēji 4 – 6 gadi. Latvijā un Igaunijā dzīvokļu cenas šobrīd ir pieejamākas, nekā Lietuvā, taču paredzams, ka ar laiku šī starpība izlīdzināsies.
Turklāt Swedbank apkopotā informācija apliecina apdomīgumu arī mājokļa veida un vietas izvēlē – cilvēki izvēlas mājokļus, kas atbilst viņu šī brīža (nevis nākotnes) finansiālajām iespējām. No aptaujātajiem respondentiem, kuri plāno iegādāties mājokli tuvākā gada laikā, vislabprātāk to iegādātos kādā no Latvijas pilsētām (atbildi minējuši 26% aptaujāto). Tie, kuri plāno iegādāties mājokli Rīgā, visbiežāk kā vēlamo īpašuma atrašanās vietu norādījuši Zolitūdi (atbildi norādījuši 26% respondentu), Čiekurkalnu (atbildi norādījis 21% aptaujāto), kā arī Rīgas centru vai Kluso centru (13% respondentu norādītā vēlamā mājokļa atrašanās vieta). Kā vismazāk iekārojamās mājokļa atrašanas vietas norādītas tādi Rīgas mikrorajoni kā Pļavnieki un Imanta (kā izvēli nav atzīmējis neviens no respondentiem).
Tāpat salīdzinoši neliels skaits respondentu plāno iegādāties mājokli Mežciemā un Mežparkā (atbildi norādījuši 3% aptaujāto), kā arī Purvciemā, Teikā un Ziepniekkalnā (atbildi norādījuši 5% aptaujāto). Visvairāk potenciālo mājokļu pircēju (37%) plāno iegādāties privātmāju, 18% – dzīvokli jaunajā projektā, 16% – sērijveida dzīvokli, bet 13% – dzīvokli pirmskara dzīvojamā ēkā.
Avots: BNA Latvia
