Līdz pat 2014.gadam izaugsmes temps reģionā ir prognozējams ievērojami lēnāks nekā tā potenciāls, un šāda vide varētu likt uzņēmējiem mainīt savus esošos biznesa modeļus. Augstā neskaidrība mazina arī ārvalstu investoru riska apetīti, un konkurence starp valstīm par investīcijām un tirdzniecības plūsmām arvien pieaugs.
Tā secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Šķēršļi izaugsmei Baltijas jūras reģiona valstīs daudzos gadījumos ir līdzīgi, piemēram, darba tirgus nelīdzsvarotība, demogrāfijas izaicinājumi, izmaksu konkurētspējas uzlabošana, utt. Tas nozīmē, ka reģiona valstu politikas veidotāji, visticamāk, centīsies rast uzlabojumus ļoti līdzīgās sfērās.
„Laiks ir nauda – reformas institucionālā ietvara sakārtošanai ir jāīsteno tagad, jo laiks ir nepieciešams ne tikai strukturālo pārmaiņu īstenošanai, bet arī, lai tās atspoguļojas izaugsmē un labklājībā. Turklāt, lai uzlabotu konkurētspēju un veiksmīgi konkurētu par investīciju piesaisti, ir nepieciešams būt labākiem par citiem, nevis tikai labākiem par sevi pirms dažiem gadiem”, uzsver Lija Strašuna.
Pasaulē ilgstoši lēna izaugsme
Pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze šim un nākamajam gadam tiek saglabāta tāda pati kā Swedbank augustā publicētajā prognozē (attiecīgi 3% un 3.1%), bet 2014.gadam palielināta par 0.1 procentpunktu − uz 3.5%.
Centrālās bankas gan ASV, gan eiro zonā ir apsolījušas „drukāt naudu”, pērkot vērstpapīrus un kārtējo reizi „pērkot laiku” politiķiem strukturālo reformu izstrādei un īstenošanai. Līdz ar to joprojām turpinās „muļļāšanās scenārijs”, kura ietvaros krīze gan eiro zonā, gan ASV tiek risināta, taču ne pilnībā un pēdējā brīdī, kas savukārt ietekmē izaugsmes perspektīvas.
Pēc diviem labiem gadiem arī Baltijas jūras reģiona attīstība kļūst lēnāka
Lai arī līdz šim Baltijas jūras reģiona valstis diezgan labi spītēja eiro zonas satricinājumiem, eiro zonas krīze un tās stagnējošā ekonomika tomēr negatīvi ietekmē arī šī reģiona attīstību. Paredzams, ka pēc diviem ekonomikas atkopšanās gadiem reģiona izaugsme kļūs lēnāka. Vide ar apgrūtinātu pieeju kredītiem (lai arī ar zemām kredītu procentu likmēm) Eiropā, kā arī vairākās valstīs augošie nodokļi un sociālo budžetu samazināšana varētu likt uzņēmējiem mainīt savus esošos biznesa modeļus.
Prognozējams, ka izaugsme Baltijas jūras reģionā 2012.gadā palēnināsies līdz 2.3%, nedaudz straujāk pieaugot 2013.gadā (par 2.4%) un 2014.gadā (par 2.9%). Protams, šāda izaugsme joprojām ir visai viduvēja salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu, taču arī ap 6% liels IKP kāpums 2006.-2007.gados nebija ilgtspējīgs. Prognozētais izaugsmes temps līdz pat 2014.gadam vēl arvien ir lēnāks par tā potenciālu. Pieņemams reģiona IKP gada pieaugums varētu būt ap 4% gadā.
Latvijas izaugsme tiek prognozēta straujāka nekā reģionā vidēji, proti, 4.0%, 3.5% un 5.2% 2012.‑2014.gados. Tajā pat laikā, tie ir līdzīgi pieauguma tempiem Krievijā, Ukrainā, Igaunijā un Lietuvā. Tāpēc nevar paļauties vien uz izaugsmi, lai veiksmīgi piesaistītu investīcijas.
Konkurence valstu starpā par investīcijām pieaug
2011.gadā ārvalstu tiešās investīcijas Baltijas jūras reģionā veidoja virs 100 miljardiem eiro, no kā Latvija piesaistīja vien 0.8%. Tas nemaz nav slikti, jo ņemot vērā ekonomikas lielumu, Latvija pērn ir piesaistījusi visvairāk tiešo investīciju reģionā (5.5% no IKP). Turklāt tas parāda, ka ir potenciāls vēl lielākām investīcijām. Tomēr, 2011.gada sniegums vēl nenozīmē, ka tā turpināsies arī turpmāk.
Pašreiz neskaidrajā ārējā vidē konkurences cīņa par ārvalstu investīcijām starp Baltijas jūras reģiona valstu valdībām, pašvaldībām un uzņēmējiem kļūst arvien sīvāka. Lai gan daži no šī reģiona uzņēmumiem pārvieto saimniecisko darbību atpakaļ no Āzijas un Latīņamerikas attīstības tirgiem, investori joprojām meklē visstraujāk augošos tirgus – un vairumā gadījumu tajos neietilpst Baltijas jūras reģions, kurā iedzīvotāju skaits samazinās.
Kas jādara valstīm, lai piesaistītu investīcijas?
Kādiem jautājumiem reģiona valstīm vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, lai uzlabotu savas iespējas saņemt tiešās investīcijas, kas savukārt paaugstinātu ražīgumu un palielinātu izaugsmes potenciālu?
Jāsaprot, ka šī brīža Baltijas jūras reģiona labvēlīgā pozīcija salīdzinājumā ar krīzes skartajām valstīm Dienvideiropā nebūs mūžīga. Tajā pat laikā attīstības valstis ārpus Eiropas rada arvien lielāku konkurenci.
Jāizturas nopietni pret darbaspēka trūkumu pat neskatoties uz pašlaik augsto bezdarbu – bezdarbs dažreiz ir augsts dēļ grūtībām atrast kvalificētus darbiniekus. Svarīga ir uzņēmumu, izglītības iestāžu un valsts /pašvaldību institūciju savstarpējā sadarbība, kā arī lielākas un mērķtiecīgākas investīcijas izglītībā, tajā skaitā profesionālajā apmācībā.
Jāīsteno ilgtermiņa stratēģija, izvēloties no plaša pasākumu klāsta, lai risinātu reģiona arvien samilstošās demogrāfiskās problēmas, kas rada pieaugošu darbaspēka trūkumu (galvenokārt Baltijas valstīs un Krievijā).
Jārīkojas, lai nepieļautu konkurētspējas mazināšanos izmaksu kāpuma dēļ. Šādi pasākumi ietver darba tirgus efektivitātes uzlabošanu, investīcijas izglītībā un pētniecībā utt.
Jāreaģē uz pārkarsušu nekustamā īpašuma tirgu un straujo mājsaimniecību parādsaistību pieaugumu Ziemeļvalstīs. Tas prasa labāk funkcionējošu mājokļu tirgu un būvniecības nozari, ko iespējams panākt, liberalizējot šos sektorus un atrodot labāku līdzsvaru starp nodokļiem un valsts atbalstu mājsaimniecību parādsaistībām un aktīviem.
Jāveic pasākumi, lai mazinātu izvairīšanos no nodokļiem, korupciju, birokrātiju, nepietiekamo finansējumu un citas problēmas, kas traucē uzņēmējdarbībai (īpaši Krievijā un Ukrainā, bet arī Baltijas valstīs un Polijā).
