Latvijas Banka informē, ka pagājušajā nedēļā izdevusi gandrīz 106 miljonus eiro, lai atpirktu latus par pašas noteikto un uzturēto augsto kursu. Pagājusī nedēļa bija jau trešā šogad, kad LB valūtas rezerves ir tērētas būtiskā apjomā. Latu atpirkšanai LB ir šogad iztērējusi 1/15 daļu no saviem ārzemju aktīviem, kuru apjomu februāra beigās LB novērtēja atbilstoši 3,1 miljardam latu. Jābrīdina gan, ka iespēju turpināt latu atpirkšanu LB zaudētu ilgi pirms pēdējo valūtas rezervju iztērēšanas, jo tā taču ir ieguldīta vērtspapīros un depozītos. Uz savu ieguldījumu rēķina LB līdz šim ir pelnījusi, neapgrūtinot valsts budžetu ar savu pastāvēšanu, bet ieguldījumus nav iespējams pārvērst naudā vienā mirklī un bez zaudējumiem. Viena no iespējām LB maksātspējas nodrošināšanai ir valūtas mētāšana starp LB un Valsts kasi, kurai bija izdevies saņemt vairākus aizdevumus no ārzemēm. Tagad Latvijas kreditori ir aizdevumu plūsmu apturējuši. Tieši ar to ir visvieglāk izskaidrot, kāpēc LB bija spiesta iztērēt vairāk eiro nekā iepriekš. Proti, neviens latu īpašnieks negrib izrādīties starp pēdējiem latu pārdevēju rindā, kurus apkalpot LB vairs nespētu. Latvija varētu patentēt savu latu atpakaļpārdošanas grafiku kā mācību materiālu, kas ilustrē investoru reakciju uz valsts maksātnespējas tuvošanos.
Visticamāk, ka visi ekonomiski aktīvie īpašnieki pašlaik vēlētos atbrīvoties no visiem saviem latiem, bet tas nav iespējams, kamēr Latvijas
valsts liek daudzus maksājumus veikt latos un tikai latos. Šī valdības ķilda ar saviem iedzīvotājiem palielina kopējo nestabilitāti valstī un satrauc Starptautisko valūtas fondu, kas baidās, ka Latvija tam neatdos aizlienēto valūtu. SVF ieteikums esot ieviest Latvijā u. c. Austrumeiropas valstīs eiro bez formālas iestāšanās eirozonā. Tā ziņo aģentūra LETA, atreferējot kādu SVF dokumentu, kas publicēts laikrakstā Financial Times. Lai pievērstu tam lielāku uzmanību, bet vienlaikus neizvērstu atklātu konfrontāciju ar Eiropas Komisiju, SVF dokuments nodēvēts par konfidenciālu. Latvijas Finanšu ministrija nesāka apšaubīt SVF piedēvētā dokumenta autentiskumu, bet atkārtoja, ka “Latvijas īstenotā ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma paredz stingru un stabilu monetāro politiku, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti vienotās Eiropas valūtai”. Pagaidām gan Latvijai nav ne ekonomikas stabilizācijas, ne atjaunošanas programmas, kuru valsts varētu īstenot, bet FM paziņojums ir kārtējais lojalitātes apliecinājums Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai. Latvija tādējādi apsolās neapgrūtināt savienību ar savām ekonomiskajām problēmām.
Avots: NRA.lv / Arnis Kluinis
