Eiropas Savienības (ES) Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstis ātrāk atgūtos no globālās finanšu krīzes negatīvās ietekmes, ja tām ļautu paātrināti pievienoties eirozonai. Šāds viedoklis pausts laikraksta The Financial Times rīcībā nonākušajā konfidenciālā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dokumentā, vēstī Saeimas ES informācijas centrs.

Pirms mēneša tapušajā dokumentā SVF aicina ES eirozonas valstis ļaut Austrumeiropas dalībvalstīm pāriet uz eiro vēl pirms šīs valstis spēj izpildīt stingros Māstrihtas kritērijus un pievienojas eirozonai. Austrumeiropas dalībvalstis varētu ieviest eiro kā likumīgu maksāšanas līdzekli un uz laiku līdz oficiālajam pievienošanās brīdim kļūstot par sava veida eirozonas “kvazi-dalībvalstīm”, kurās eiro būtu likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet kuru centrālo banku vadāji nebūtu pārstāvēti Eiropas Centrālās bankas padomē.

Financial Times ievadrakstā atgādināts, ka eirozonas valstis un Eiropas Centrālā banka līdz šim izturējušās ļoti rezervēti pret jebkādu iespēju mīkstināt Māstrihtas kritērijus, vai pieļaut paātrinātu eiro ieviešanu Austrumeiropas dalībvalstīs. Laikraksts arī pieļauj, ka dažām lielākajām Austrumeiropas valstīm tomēr arī nebūtu pieņemams uz laiku kļūt par otrās šķiras eirozonas valstīm. Tādēļ šāds risinājums varētu būt pieņemama vismazākajām valstīm, piemēram, Baltijas valstīm, uzskata Financial Times.

Avots: NRA.lv