Šā gada 1. septembrī stājās spēkā grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Caurlūkosim būtiskākos grozījumus, izņemot mikrouzņēmumu nodokli.

Ar jaunajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” papildināts 3. panta (Ar nodokli apliekamais objekts) trešās daļas 7.1 punkts, kas turpmāk nosaka, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.9  pantam, izņemot ienākumu no finanšu instrumentu atsavināšanas, kuru apgrozību regulē Finanšu instrumentu tirgus likums.

Likuma 8. panta (Gada apliekamā ienākuma avoti) trešā daļa papildināta ar 11.1 punktu. Proti, pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, turpmāk tiek pieskaitīti arī citi ienākumi no kapitāla, kas nav minēti šīs daļas 11., 12., 13., 18. un 20. punktā. Pašreiz attiecīgajos punktos ir uzskaitīti:

* ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.9 pantam, ja šā likuma 9. pantā nav noteikts citādi;
* dividendes;
* procentu ienākumi un tiem pielīdzināmie ienākumi, arī ar procentu ienākumu saistītie ienākumi;
* ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;
* ienākumi no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu.

Tā kā ne likums, ne Ministru kabineta noteikumi neskaidro kapitāla definīciju, var uzskatīt, ka turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) būs jāmaksā arī no zelta un dārgakmeņu pārdošanas, no gleznu un marku kolekciju pārdošanas, kā arī no jebkuru citu lietu pārdošanas, kas nav saimnieciskā darbība un nav īpašums personiskai praktiskai lietošanai.

Attaisnotie izdevumi

Papildināts arī 10. pants (Attaisnotie izdevumi) ar piekto daļu, kas nosaka, ka patentmaksas maksātāja, fiksētā ienākuma nodokļa maksātāja, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ienākumam nepiemēro šādus izdevumus (10. panta pirmās daļas 1., 2., 5., 6.p.):

* nomaksātā sociālā nodokļa summu;
* izdevumus par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;
* privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas;
* apdrošināšanas prēmiju maksājumus.

Ja patentmaksas maksātājam, fiksētā nodokļa maksātājam un mikrouzņēmuma nodokļa darbiniekam ir citi ienākumi, tad šos attaisnotos izdevumus var piemērot.

Likuma 9. panta (Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi) pirmā daļa papildināta ar 4.1 punktu. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek apliktas apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam attiecībā uz apdrošinātās personas dzīvību un veselību nelaimes gadījuma vai slimības dēļ, saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (tai skaitā ar līdzekļu uzkrāšanu) neatkarīgi no tā, kas ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu.

Saimnieciskās darbības ienākumi

Papildināta 11. panta (No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana) l.2 daļa ar jaunu profesiju, kas nosaka, ka profesionālās darbības veicējs ir arī grāmatvedis. Tādējādi neatkarīgais grāmatvedis nevar būt fiksētā nodokļa maksātājs.

11. pants papildināts ar jaunu 16. daļu, kas nosaka: maksātāji, kas kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai summas, kuras atbilstoši atbalsta nosacījumiem piešķirtas, lai kompensētu pamatlīdzekļa iegādes izdevumus, saimnieciskās darbības ieņēmumos iekļauj pakāpeniski vairāku taksācijas gadu laikā atbilstoši attiecīgajā taksācijas gadā nodokļa aprēķināšanas vajadzībām noteiktajai attiecīgā pamatlīdzekļa nolietojuma vērtībai. Ja saņemtā valsts atbalsta lauksaimniecībai vai ES atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai summa daļēji sedz pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas izmaksas, to iekļauj attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos atbilstoši tām šā pamatlīdzekļa kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summu daļām, kuras attiecas uz saņemto valsts atbalstu lauksaimniecībai vai ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Ar 2010. gadu individuālajiem komersantiem, kas grāmatvedību kārto pēc divkāršā ieraksta principa, reprezentācijas izdevumos norakstītās summas palielina par 60% (11.1 panta ceturtās daļas 11. punkts).

Ienākums no kapitāla

Likuma 11.9 pantā (Ienākuma no kapitāla noteikšana) ceturtā daļa izteikta jaunā redakcijā. Ja kapitāla aktīvs iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību. Ja kapitāla aktīvs iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību, kas nav lielāka par kapitāla aktīva atsavināšanas cenu.

11.9 pants papildināts ar 9.1 daļu jaunā redakcijā. Zaudējumi, kas ir radušies no tāda kapitāla aktīva atsavināšanas, kurš iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, ja dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtība pārsniedz konkrētā kapitāla aktīva atsavināšanas vērtību, netiek ņemti vērā taksācijas gada kapitāla pieauguma aprēķinā (stāsies spēkā 01.01.2011.)

11.9 panta vienpadsmitās daļas 4. punkts izteikts jaunā redakcijā. Ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, veido ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu, kas veidojas kā pozitīva starpība starp aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību un visām apdrošināšanas prēmijām, kas apdrošināšanas līguma darbības laikā samaksātas par šo apdrošināšanas līgumu.

Patentmaksātājiem

Savukārt patentmaksātājiem izslēgts ierobežojums amatniecības izstrādājumiem, kas izgatavoti no koka, salmiem, māla, stikla vai akmens (11.10 panta otrās daļas 3.punkts). Turpmāk var izņemt patentu amatniecības izstrādājumiem, kas gatavoti no jebkura materiāla.

Patentmaksas maksātāju nodarbošanās loks ir arī papildināts ar videoieraksta un audioieraksta pakalpojumiem (11.10 panta otrās daļas 5. punkts).

Neapliekamais minimums un fiksētā likme

Likuma 12. pants (Maksātāja gada neapliekamais minimums) papildināts ar devīto daļu, kas nosaka, ka maksātāja ienākumam no kapitāla nepiemēro neapliekamo minimumu. To nepiemēro arī mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Mainīta fiksētā nodokļa maksātāja likme (15. panta piektā daļa). Ar 01.01.2011. tiek atcelts šā likuma pielikums, kas noteica fiksētajam nodoklim progresīvo nodokļa likmi atbilstoši ieņēmumiem. Turpmāk fiksētā ienākuma nodokļa apmērs būs 5 procenti no taksācijas perioda ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Ieņēmumiem, kas pārsniegs 10 000 latu, tiks piemērota papildu likme 7 procentu apmērā (te gan jāpiebilst, ka fiksētā nodokļa maksātājam ieņēmumi nedrīkst būt vairāk par 10 000 LVL).

Precizēta ienākumu izmaksas diena ienākumam no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu. Tā tiek uzskatīta par dienu, kad pieprasītā apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta (16.1 panta 3.1 daļa). Minētā norma attiecas uz izmaksāto ienākumu jau 2010. gadā.

No likuma izslēgta 18. panta (Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana) 4.1 daļa, kas paredzēja, ka maksātājam, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, taksācijas gada avansa maksājumus nosaka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23. pantu, un ka avansa maksājumi izdarāmi vienreiz ceturksnī šā panta trešajā daļā noteiktajos avansa maksājumu termiņos vai, ja ikmēneša avansa maksājumi pirmstaksācijas gadā ir pārsnieguši 500 latu, katru mēnesi līdz 15. datumam.

Ārvalsts nodokļu maksātājam turpmāk ir jāiesniedz deklarācija, ja tas saņem ienākumus no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, par kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā (20. panta trešās daļas 2.1 punkts).

Atcelta likuma pārejas noteikumos 53. punktā ietvertā norma, kas noteica: aprēķinot avansa maksājumus par 2010. gadu, avansa maksājumiem, kas aprēķināti šajā likumā noteiktajā kārtībā, piemēro koeficientu 1,5.

Autors: Jadviga Neilande / LV.LV