Studentu dzīve nereti apvīta ar dažādiem pilsētas mītiem, piemēram, par ceptiem kartupeļiem kā studentu nacionālo ēdienu, dzīvi dienesta viesnīcā vai vecos īres dzīvokļos un citiem. Tomēr Swedbank veiktā studentu aptauja* rāda, ka dažkārt mīti nemaz neatpaliek no realitātes, jo šobrīd gandrīz piektdaļai (19%) studentu ik mēnesi nākas iztikt ar summu, kas nepārsniedz 100 eiro, bet lielākajai daļai – līdz 200 eiro. Kopumā studiju vecuma jauniešu gaidas par vēlamajiem ienākumiem būtiski atpaliek no viņu faktiskajām iespējām. Turklāt zīmīgi, ka studiju laikā iztikas naudas jautājumā jaunieši vienlīdz paļaujas gan uz ģimenes atbalstu (53%), gan arī algotu darbu (53%).

Kopumā, jauniešu skatījumā, galvenās studentu izdevumu pozīcijas ir maksa par dzīvesvietu (62%), studiju maksa par iegūstamo izglītību (48%) un ikmēneša izdevumi par pārtiku (45%). Tāpat kā salīdzinoši lielu izdevumu pozīciju studenti uzskata arī transporta izmaksas (37%). Šī pozīcija īpaši svarīga ir jauniešiem no mazpilsētas vai laukiem.

Lai segtu minētos izdevumus, studenti vienlīdz bieži paļaujas kā uz ģimenes atbalstu, tā arī spēju naudu studiju gados nopelnīt pašiem. Turklāt algota darba kā ienākumu avota nozīme pakāpeniski palielinās ar katru studiju gadu, un ir īpaši aktuāla, studentiem sasniedzot 22 gadu vecumu (kas ir aptuvenais vecums, kad tiek pabeigta trīs gadus ilgā bakalaura studiju programma). Ja vecuma grupā no 18 līdz 19 gadiem galvenie ienākumu avoti ir stipendija (57%), ģimenes atbalsts (39%) un tikai tad paša darbā gūtie ienākumi (30%), tad pēc 22 gadu vecuma jau 78% ienākumus gūst no algota darba, 51% – saņem atbalstu no ģimenes, un vairs tikai 18% – saņem stipendiju. Turklāt rīdzinieki īpaši izceļas ar aktīvu līdzdalību darba tirgū – 69% galvaspilsētas studentu, pretstatā 48% studentu no mazpilsētām un 33% studentu no laukiem, noradījuši, ka paši pelna sev iztiku, strādājot algotu darbu. Kopumā 35% studentu paļaujas uz stipendiju, bet vēl 13% – uz iepriekš ģimenes izveidotu uzkrājumu izglītībai.

Gaidas par ienākumiem studiju laikā neatbilst realitātei

Kā rāda aptauja, šobrīd lielākā daļa jauniešu studiju laikā iztiek ar 200 eiro mēnesī (25%), vēl piektdaļa (19%) ar 100 eiro mēnesī, kamēr daļai pieejams ievērojami lielāks budžets – 15% no 200 līdz 300 eiro, savukārt 16% studentu – virs 500 eiro mēnesī. Tas parāda arī ienākumu nevienlīdzību studentu vidū.

Taču studentu gaidas par budžeta apmēru studiju laikos ir ievērojami atšķirīgas no reālās situācijas. Šobrīd vairāk nekā puse (55%) augstskolās studējošo pauž pārliecību, ka studenta ikmēneša budžetam vajadzētu pārsniegt 300 eiro, taču ar šādiem ienākumiem praksē var lepoties vien trešdaļa (35%). Turklāt vēl piektdaļa studentu uzskata, ka viņu ikmēneša budžetam vajadzētu būt virs 500 eiro. Zīmīgi, ka īpaši augstas gaidas pret savu ienākumu apjomu pauž jaunieši, kuri dzīvo Rīgā – 56% esošo un topošo studentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas dzīvo galvaspilsētā, par studentam atbilstošiem uzskata ienākumus virs 400 eiro mēnesī. Realitātē šādi ienākumi studiju gados ir 37% studējošo rīdzinieku.

“Šodien izglītošanās notiek visas dzīves garumā – lai paplašinātu prasmes un bagātinātu pieredzi gan atbilstoši dinamiskajai darba videi, gan arī savām interesēm. Ir daudz iespēju, kur nepieciešama tikai motivācija un uzņēmība, taču daudzviet izglītība nozīmē arī konkrētu mācību maksu vai citus izdevumus, bez kuriem šie mērķi nav sasniedzami. Tāpēc vecākiem jau savlaicīgi vajadzētu apsvērt uzkrājuma veidošanu bērna nākotnei, kas kādā brīdī var būt izšķirošs atbalsts bērna mērķu sasniegšanai,” norāda Kristaps Kopštāls, Swedbank Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs..

Swedbank dati par iedzīvotāju rīcību uzkrājumu veidošanā bērnu nākotnei liecina, ka aktīvāk uzkrājumus šim mērķim veido sievietes (62%). Uzkrājumu bērna nākotnei vecāki vidēji biežāk sāk veidot no bērna sešu gadu vecuma, un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Populārākā summa, ko šim mērķim vecāki Latvijā atvēl ik mēnesi, ir 34 eiro. Ar šāda apmēra iemaksām līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt vidēji 5640 eiro lielu summu bērna nākotnes finanšu vajadzību, tostarp izglītības izdevumu, segšanai.

“Ikvienam vecākam rūp sava bērna nākotne un ir svarīgi sniegt viņam atbalstu, uzsākot pastāvīgu dzīvi. Ņemot vērā, ka maksa par profesionālā bakalaura studijām Latvijas augstskolās šobrīd ir vidēji 7300 eiro, plus ikdienas izdevumi vidēji 200 eiro mēnesī, sākot krāt no bērna piedzimšanas brīža līdz 18 gadu vecumam, vecākiem ik mēnesi uzkrājumam būtu jāatvēlē ap 55 eiro. Savukārt, sākot krāt vēlāk – no bērna sešu gadu vecuma, ik mēnesi šim mērķim būtu jānovirza ap 95 eiro. Lai arī mūsdienu jauniešiem bieži raksturīga neizlēmība līdz pat pēdējam brīdim, un ceļš līdz savas profesionālās jomas atrašanai var būt garāks un līkumotāks, vecākiem jau laikus ir iespēja parūpēties par to, lai īstā lēmuma pieņemšanu neietekmētu finansiāli šķēršļi,” piebilst Kristaps Kopštāls.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/