Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?
Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.
Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.
ASV uzņēmēji gadu sāk labā noskaņojumā
ASV uzņēmējiem un patērētājiem gads ir iesācies uz salīdzinoši optimistiskākas nots. Kaut arī ražotāju noskaņojuma indekss janvārī joprojām palika lejupslīdes teritorijā, tas strauji pakāpās salīdzinājumā ar decembri un sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada oktobra. Arī pakalpojumu sniedzēju optimisms janvārī pieauga, pietuvojoties pērnās vasaras līmeņiem. Noskaņojuma uzlabojumus abos sektoros galvenokārt noteica jauno pasūtījumu kāpums, turklāt ražojošajā sektorā šis bija pirmais pieaugums nepilnu 1,5 gadu laikā. No negatīvās puses – uzņēmēji abos sektoros ziņoja par cenu un izmaksu strauju pieaugumu. Tas var atbalsoties arī ASV inflācijas ciparos. Patērētāju noskaņojums ASV janvārī sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā divu gadu laikā.
Eirozonas tirdzniecības apjomi gada nogalē sarūk
Decembrī eirozonas mazumtirdzniecības apjoms nokritis par 1,1 % pēc 0,3 % kāpuma novembrī. Kritumi decembrī tika reģistrēti visās eirozonas lielākajās valstīs, un 2023. gadā kopumā eirozonas mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 1,8 %. Kamēr Vācijā, Itālijā un Francijā tirdzniecības apjomi 2023. gadā saruka, Spānijā tie pieauga par vairāk nekā 7 %. Privātā pieprasījuma dinamika lielā mērā arī noteica IKP rezultātus eirozonas valstu griezumā 2023. gadā.
Vācijas ekonomikas rezultātus 2023. gadā nomāca arī noturīgs atslābums ražojošā sektorā – decembrī ražošanas apjoms samazinājās sesto reizi pēdējo septiņu mēnešu laikā un bija par nepilniem 4 % zemāks nekā pirms gada. Vācija bija vienīgā no eirozonas lielvalstīm, kuras IKP samazinājās arī 2023. gadā kopumā (par 0,3 %), tikmēr Spānijas IKP pieauga par 2,5 %. Eirozonas ekonomikā kopumā gada nogalē bija vērojama stagnācija, un 2023. gadā eirozonas IKP pieauga par 0,5 %. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm eirozonas IKP arī 2024. gadā varētu augt par 0,5 %, salīdzinoši straujāku izaugsmi uzrādot gada otrajā pusē.
Simona Striževska, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste
