ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē. ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7 % ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1 % no 3,4 % 2023. gada sākumā. Visdrīzāk ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.
Turpretim eirozonas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas kopš šā gada sākuma atgriezās pie izaugsmes. Līdzīgi kā 1. ceturksnī, ekonomika arī 2. ceturksnī izauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Kaut arī atlabšanas procesi turpinās ar mainīgiem panākumiem un atsevišķos sektoros un valstīs joprojām parādās mīnusi, ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas. Gada griezumā eirozonas ekonomika 2. ceturksnī uzrādīja tikai 0,6 % pieaugumu. Salīdzinājumam, ASV ekonomika turpināja augt ar vidēji 3 % ātrumu gada griezumā.
Spriežot pēc situācijas un tendencēm abos reģionos, ekonomikas gada izaugsmes tempi ASV un eirozonā varētu pakāpeniski izlīdzināties. Ekonomisti un analītiķi ir vienprātīgi – eirozonā ekonomikas izaugsme varētu paātrināties tuvāk 1,5 %, ASV sabremzēties līdz 1,5 – 2 %. Tomēr, kaut arī zemākais punkts eirozonas ekonomikā ir pārvarēts, ja vasaras laikā iestājies vājums eirozonas biznesa noskaņojumā nebūs pārejošs, tas var likt apšaubīt rožainas eirozonas prognozes tuvākajiem ceturkšņiem.
Ķīnas ekonomika neaug tikpat ātri, kā cerēts
Vēl vienu pasaules ekonomikas smagsvaru – Ķīnas ekonomiku – turpināja nomākt ieilgušās problēmas valsts nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirības starp joprojām vājo iekšējo pieprasījumu un samērā spēcīgu izaugsmi uz ārējo pieprasījumu orientētajos sektoros turpināja noteikt Ķīnas izaugsmes dinamiku. Ekonomikas izaugsme 2. ceturksnī sabremzējās līdz 4,7 % gada griezumā un bija lēnāka kopš 2023. gada sākuma. Vāja izaugsme Ķīnā un potenciālie saspīlējumi tirdzniecības attiecībās ar Rietumvalstīm mēt ēnu arī uz eirozonas un sevišķi Vācijas izaugsmi. Vācijas eksports uz Ķīnu pārsniedz 2 % no IKP, kamēr ASV veido tikai ap 0,5 % no ekonomikas apjoma.
Centrālās bankas Rietumvalstīs reti bija mazinājušas likmes bez recesijas
Par laimi, Federālajai rezervju sistēmai (FRS) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) patlaban nav jādomā, kā glābt ekonomiku no krīzes. Tādēļ tās var atļauties bez steigas veikt monetārās politikas normalizāciju pēc straujas likmju celšanas aizvadīto divu gadu laikā.
Inflācija ASV pēdējo mēnešu laikā atsāka manāmi palēnināties, un kopā ar augstāku bezdarbu ļāva finanšu tirgus dalībniekiem noskaņoties uz maigāku FRS politiku. Spriežot pēc nākotnes darījumu cenām finanšu tirgos, investori sagaida, ka FRS septembrī varētu sagādāt pirmo likmju samazinājumu par 0,25 procenta punktiem, līdz gada beigām prognozējot vēl papildu vienu vai divus pazeminājumus.
Eirozonā salīdzinoši augsta pakalpojumu cenu inflācija kopā ar joprojām strauju algu pieaugumu “iecementēja” pamatinflāciju tuvu 3 %, kopējai inflācijai svārstoties tuvu 2,5 %. Tas netraucēja ECB jau jūnijā samazināt bāzes likmes. Pēc finanšu tirgus dalībnieku domām, arī ECB septembrī varētu sarosīties uz nākamo likmju pazeminājumu, neizslēdzot, ka līdz gada nogalei ECB mazinās likmes arī trešo reizi, ja ekonomikas un inflācijas dinamika to ļaus.
Ilgākā laika perspektīvā, spriežot pēc nākotnes darījumu cenām finanšu tirgos, investori patlaban sagaida, ka eirozonā procentu likmes varētu nostabilizēties 2,25 – 2,5 % apgabalā, ASV – pazemināties līdz 3,5 – 4 %. Tas ir zemāk nekā tika prognozēts vasaras sākumā.
