Pasaules lielāko Centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Lai arī kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) uzturēja vienādus likmju celšanas tempus, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, februārī šī dinamika varētu mainīties.
Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0.25 procenta punktiem, tādējādi samazinot iepriekš pieredzēto likmju celšanas soli no 0.50 procenta punktiem, kas tika fiksēts decembrī. Tikmēr ECB varētu saglābāt nemainīgu ātrumu, turpinot celt eiro likmes par 0.50 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2.5 %, savukārt refinansēšanas likme – 3 % apgabalu.
Pie kādām likmēm ASV un Eiropa varētu apstāties?
Tuvākajā laikā ECB varētu saglabāt agresīvāku stāju nekā FRS. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm dolāru likmes augstāko līmeni varētu sasniegt jau drīz – pie 4.75 – 5.00 % (patlaban – 4.25 – 4.50 %). FRS plāno apstāties pie 5.00 – 5.25% apgabala. Tikmēr eirozonā likmes vēl kādu laiku varētu turpināt kāpt. Pēc prognozētās pacelšanas februārī par 0.50 procenta punktiem tirgus paredz, ka eiro likmes martā tiks celtas par līdzīgu apmēru un vēl vienu vai divas reizes par 0.25 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu uzkāpt līdz 3.25 – 3.50 % (patlaban – 2 %). Atbilstoši arī starpbanku procentu likmes savu maksimumu varētu sasniegt tuvu šiem līmeņiem.
Redzot agresīvāku ECB noskaņojumu, finanšu tirgus dalībnieki šogad arī sākuši prognozēt augstākas eiro likmes. Skatījums uz likmēm garākā perspektīvā nav būtiski mainījies, paredzot, ka tuvāko 2 – 3 gadu laikā ECB bāzes likmes un atbilstoši arī 3 mēnešu EURIBOR nostabilizēsies pie 2.5 %, 6 mēnešu – nedaudz augstāk. Pie šādiem līmeņiem likmes turpinās drīzāk ierobežot ekonomikas aktivitāti. Tādēļ nav izslēgts, ka ilgākā termiņā tās varētu atgriezties tuvāk neitrālajiem līmeņiem, kas ne paātrina, nedz ierobežo izaugsmi. Saskaņā ar ECB aplēsēm – tas ir ap vai nedaudz zem 2 %. Tai pašā laikā par nulles likmēm mēs pagaidām varam aizmirst. Atgriešanās pie tām nozīmētu smagu krīzi eirozonā, kas patlaban pie apvāršņa nav redzama.
Ar ko skaidrojama ECB agresīvā pieeja?
Kāpēc ECB turpina agresīvi celt likmes, ja galvenie inflācijas dzinēji eirozonā – resursu cenas – pēdējos mēnešos finanšu tirgos atkrita zem pirmskara līmeņiem? Rekordaugsta pamatinflācija jeb cenu kāpums bez svārstīgākām energoresursu un pārtikas cenu izmaiņām ir faktors, kas liek ECB justies nekomfortabli un neļauj domāt par gāzes pedāļa atlaišanu. 2022. gada nogalē inflācija eirozonā sasniedza 5.2 %. Šīs cipars joprojām daļēji atspoguļo iepriekšējos resursu cenu kāpumus, kuri ietekmēja gan pakalpojumu cenas, gan preču ražošanas izmaksas. Par spīti rekordiem inflācijas gaidas eirozonā nav augstas. Spriežot pēc mērena algu kāpuma, postoša inflācijas spirāle arī nav novērojama. Taču augstas inflācijas vidē tas var ātri mainīties, tādēļ ECB baidās par agru atlaist monetārās politikas grožus.
Otrs un ne mazsvarīgāks faktors ECB ir eiro. Agresīvāka ECB retorika salīdzinājumā ar kolēģiem otrā Atlantijas okeāna krastā citu faktoru starpā veicināja arī eiro valūtas stiprināšanos. Pēc paklupšanas zem paritātes pret dolāru pērnā gada rudenī pēdējo trīs mēnešu laikā eiro sadārdzinājās pret ASV valūtu par vairāk nekā 10 %. Kaut arī negatīvs eksportētājiem, stiprāks eiro palīdz ECB cīņā ar inflāciju – tas mazina spiedienu uz resursu cenām, kuras parasti tiek tirgotas dolāros. Eiro sadārdzinoties, resursi un citas importētas preces kļūst relatīvi lētākas eiro izteiksmē.
Spiedienu turpinās izjust arī Latvijā
Katra ECB likmju celšana caur EURIBOR neizbēgami ietekmē arī ikvienu aizņēmēju Latvijā, kuram ir mainīgas kredītu procentu likmes. EURIBOR likmes jau lielākoties ierēķina ECB februāra likmju pacelšanu. 3 mēnešu EURIBOR likme tuvojas 2.5 % līmenim, 6 mēnešu – ir netālu no 3 %. Paredzamā eiro likmju pacelšana par 0.50 procenta punktiem februārī vidēji sadārdzinās hipotekārā kredīta mēneša maksājumu no dažiem līdz pat 5 % no ikmēneša maksājuma summas, atkarībā no saistību termiņa un kredīta atmaksas grafika. Piemēram, 50 tūkstošu eiro kredītam tas nozīmētu ikmēneša kredīta maksājuma pieaugumu par vidēji 10 – 15 eiro mēnesī.
Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste
