Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds: „IKP koriģētie dati 2010. gadam nekādus būtiskus pārsteigumus nesagādāja. Redzams, ka mēreni pozitīva attīstība ir notikusi visa gada garumā un gada beigās pieaugums pret 2009. gada nogales zemo līmeni jau bijis vērojams gandrīz visās nozarēs – viens no retajiem izņēmumiem ir būvniecība, kas joprojām uzrāda kritumu.

Aplūkojot datus ilgākam periodam, redzams, ka kopš 2007. gada notikušas būtiskas izmaiņas ekonomikas struktūrā. Īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā būtiski samazinājies tādām uz vietējo tirgu vērstām nozarēm kā tirdzniecība (no 19,8% uz 16,4%), būvniecība (no 9% uz 5%) un finanšu starpniecība (no 6,2% uz 4,7%). Minēto trīs nozaru īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā trīs gadu laikā ir sarucis par gandrīz deviņiem procentpunktiem. Savukārt, relatīvi nozīmīgākas ekonomikai kļuvušas apstrādes rūpniecība (īpatsvars pieaudzis no 11,4% uz 12,2%), transports un sakari (no 10,2% uz 12,5%) un operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība (no 16,1% uz 18,9%), kā arī elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde (no 2,5% uz 4,1%) un lauksaimniecība (no 3,5% uz 4,0%).

Sagaidāms, ka 2011. gadā mēreni pozitīva attīstība turpināsies, ekonomikai pieaugot par aptuveni 3%. Latviju pozitīvi ietekmēs spēcīgā ekonomikas attīstība svarīgos eksporta tirgos – Ziemeļvalstīs, Vācijā un Krievijā. Vēl viens būtisks faktors ar pozitīvu ietekmi būs investīciju turpmāks pieaugums par vismaz 10 – 12%, salīdzinot ar ļoti zemo līmeni 2010. gadā. Piemēram, ceļu nozarei pieejamā finansējuma apjoms vien 2011. gadā pieaugs par aptuveni 100 miljoniem latu.”