Latvijas rūpniecība martā noturēja pozitīvu dinamiku gada griezumā, kas atgriezās februārī pēc gandrīz nepārtrauktas nīkšanas mīnusu zonā kopš pat 2022.gada vidus. Apstrādes rūpniecībā marts bija daudz labāks par gada sākumu, bet pret iepriekšējo martu tā vēl saruka par 1%, janvārī attiecīgais rādītājs bija pat -6,9%. Gada sākums kopumā izrādījās esam ceturksnis ar zemāko ražošanas apjomu apstrādes rūpniecības minikrīzes periodā, kas sākās brīdī, kad pārējā ekonomika tika atbrīvota no pulcēšanās ierobežojumu ietekmes. Ir cerības uz labāku nākotni, taču tās piepildīsies pakāpeniski. Svarīgāko apakšnozaru noskaņojuma rādītāji rāda vai nu nelielu optimismu, vai pesimismu, bet rūpniecības noskaņojums kopumā ir pavisam nedaudz skumjāks par vidējo.
Situācija pasaules tirdzniecībā kopumā lēnām uzlabojas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozē, ka pasaules tirdzniecība ar precēm un pakalpojumiem šogad augs par 2,3% un nākamgad varētu augt par 3,3%, kamēr pērnā gada rādītājs bija tikai +1%. Mērot tirdzniecību tikai ar precēm, tā pērn pat samazinājās par 1,2%, vērtē Pasaules Tirdzniecības organizācija, bet šogad varētu augt par 2,6%. Straujš pavērsiens noticis tieši gada sākumā – februārī tirdzniecība ar precēm auga par 1,2% gada griezumā, pretstatā -0,9% janvārī. Vēl ir kur augt, tipisks ātrums šajā gadsimtā bija ~4% gadā.
Taču mēs joprojām atrodamies pasaules nostūrī ar tam neparasti zemu ekonomisko temperatūru. Baltijas valstis, Polija, Vācija un Ziemeļvalstis šajā gadsimtā caurmērā ir bijušas dinamiskas Eiropas ekonomikas. Tagad no nosauktajām valstīm patiešām labi klājas tikai Polijai, bet Vācija un lielākā daļa Ziemeļvalstu stagnē. Iemesli, citu starpā, ir pastiprināta Ķīnas konkurence to mašīnbūves un elektronikas produktiem, Zviedrijā arī mājokļu buma sekas. Situācija šogad un nākamgad tur uzlabosies ļoti pakāpeniski, tikmēr Vācijā liels risks ir stagnācijas turpināšanās. Eiropas dienvidi pēdējā gada laikā pārsteidz ar tiem neparastu ekonomikas spēku, bet ar tiem diemžēl tirgojamies maz. Eiropas Savienībā kopumā šobrīd ražošana ir diezgan vāja un aina nav cerīga – ES rūpniecībā aprīlī bija pesimistiskākais noskaņojums pēdējā gada laikā.
Īsumā par Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozaru sniegumu runājot. Ja neskaita iekārtu uzstādīšanu un remontu, kas nav tipiska ražošana, straujāk augošā nozare martā bija ķīmiskā rūpniecība (+13,3%), tai labi sekmējies arī 1. ceturksnī kopumā (+10,7%). Ķīmijas rūpniecībai ir raksturīgi, ka tās uzņēmumi strādā ļoti dažādos segmentos, kuru noieta tirgus virza krasi atšķirīgi spēki. Nozare strādā tādiem tirgiem kā celtniecība, skaistumkopšana, sadzīves ķīmija, transports (autoķīmija un biodegvielas), lauksaimniecība. Nozīmīgi segmenti ir arī industriālo gāzu, kokogļu un ķīmisko šķiedru ražošana. Ir uzņēmumi (Biolar) kas veic ķīmisko vielu sintēzi citiem nozares uzņēmumiem, vēl citi ražo spirtu dzērienu rūpniecībai. Līdz ar to šai nozarei piemīt noturība, ko sniedz risku dalīšana. Šobrīd ķīmija ir optimistiskā no septiņām lielākajām apakšnozarēm, tās noskaņojuma kopējais indekss par trīs punktiem pārsniedz vēsturiski vidējo, bet pasūtījumu apjoma vērtējums – par septiņiem punktiem.
Samērā labi rādītāji martā ir arī dzērienu ražošanā (+8,2%) un tekstilrūpniecībā (+7,5%), bet tām 1. ceturksnis kopumā vēl ir ar nelielu mīnusa zīmi gada griezumā. Tas pats sakāms par iekārtu un mašīnu ražošanu, kas martā auga par 5%. Joprojām labāk par apstrādes rūpniecību kopumā klājas pārtikas pārstrādei, kaut arī pārsvars ir mazāks nekā pērn. Šai nozarei Top7 sektoru vidū ir labākais pasūtījumu vērtējums, +12 punkti pret vēsturiski vidējo.
Liels ražošanas apjomu kritums joprojām ir mēbeļu ražošanā (-23,3% martā gada griezumā), līdzīgs ir ceturkšņa rādītājs un turpinās pasliktināšanās attiecībā pret pērnā gada beigām. Kamēr neuzlabosies situācija mājokļu būvniecībā eksporta tirgos, tikmēr uz lejupslīdes pārvarēšanu grūti cerēt. Lieli mīnusi martā ir arī autobūvē (-18,7%) un elektronikā (-15,9%), bet šajās jomās nesenā pagātnē ir bijuši krasi atšķirīgi rādītāji. Autobūvē daudz labāks ir arī 1. ceturkšņa kopējais skaitlis, tāpēc šos mīnusus var ieskaitīt “tā dzīvē gadās” kategorijā. Vairāk bažu rada kritums metālapstrādē par 12,4% – līdzīgs ir viss šī gada sākums, tā pati par sevi ir liela nozare un apsteidzošs indikators mašīnbūvei.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
