Oktobrī cenas bija par 21,8% augstākas nekā pirms gada. Gada inflācija ir bijusi stabila jau četrus mēnešus, svārstoties ap 22%. Taču tas nenozīmē, ka cenas ir stabilas. Inflācija vairs nepieaug, t.s. bāzes efekta dēļ – cenas strauji kāpa arī pirms gada.
Cenu kāpums nav apstājies, bet tas noteikti bremzējas. Oktobrī mēneša inflācija joprojām bija lielāka nekā šajā mēnesī “pienāktos”, taču starpība samazinās. Starpība starp mēneša inflāciju šī gada oktobrī un attiecīgā mēneša iepriekšējo desmit gadu vidējo ir mazākā kopš janvāra. Turpmākajos mēnešos inflācija turpinās tuvināties normai, jo spēki, kuri radīja milzīgo cenu lēcienu, strauji vājinās.
Visinteresantākie notikumi šobrīd risinās reģionālajos enerģijas tirgos. Vidējā elektrības cena Nordpool Latvijas zonā novembra pirmajās dienās ir par 14% zemāka nekā oktobrī, kas savukārt bija par 60% zemāka nekā augustā. Cenu līmenis joprojām vairāk nekā trīskārt pārsniedz vēsturiski vidējo šajā sezonā, enerģija joprojām ir dārga, taču šobrīd nav līmenī, kas varētu apdraudēt ražotāju lielākās daļas pastāvēšanu un mājsaimniecību vairākuma maksātspēju. Elektrības vairumcenas dinamika lielā mērā atspoguļo notikumus gāzes tirgū, un arī tas pamazām nomierinās. Tuvākās nākotnes perspektīvas kļūst ja ne patīkamas, tad puslīdz nomierinošas. Ar katru neparasti silto rudens dienu krīt cenas gāzes piegādēm ziemā un pavasarī, jo deficīta risks atkāpjas.
Pārtikas izejvielu cenu kopējais indekss eiro izteiksmē kopš vasaras saulgriežiem gandrīz nav mainījies, tas ir apmēram par desmitdaļu zem februāra-jūnija vidējā līmeņa, taču ir interesantas detaļas. Pārtikas cenas Latvijā turpināja spītīgi kāpt daļēji tāpēc, ka daudz patērējam piena produktus, bet tiem biržās cenas turējās ļoti augstā līmenī. Taču pēdējo pāris nedēļu laikā situācija strauji mainās. Vājpiena pulvera cena biržās 26. oktobrī, kad tā samazinājās par 9% pēc pakāpeniskas mierīgas lejupslīdes kopš aprīļa, tagad tā ir 3200 eiro par tonnu salīdzinājumā ar 4200 augstākajā punktā. Straujas svārstības notika arī sviesta tirgū, arī tā cena samazinājās par desmitdaļu.
Nosaukto produktu, arī cūkgaļas un kviešu cenas biržās joprojām ir augstas, par 40-50% virs desmitgades vidējā, taču tendences ir mainījušās. Paies laiks, līdz šo notikumu ietekme sasniegs cenu zīmes veikalos, taču tas ir neizbēgami, jo konkurence pārtikas tirdzniecībā pieaug. Pagaidām vēl pārtikas cenu inflācija vēl nav stabilizējusies, tā gan oktobrī, gan septembrī auga apmēram par diviem procentpunktiem, sasniedzot 29,5%.
Turpretim augstāko punktu ir pārvarējusi mājokļu uzturēšanas izmaksu inflācija. Šīs cenas augustā gada griezumā auga par 52,4%, bet oktobrī par 46,9%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi izmaksas oktobrī samazinājās par 1,8%. To noteica gan valsts atbalsta pasākumu ieviešana, gan notikumi biržās.
Ūdensapgāde oktobrī pret septembri sadārdzinājās par 12,6%. Taču elektrība kļuva par 28,9% lētāka. Piepalīdzot bāzes efektam, elektrības gada inflācija samazinājās ļoti radikāli – no 96% līdz 33%. Siltums mēneša griezumā vēl kļuva par 16,5% dārgāks, cenu kāpumu gada griezumā palielinot no 59% līdz 85%. Taču arī šajā jomā ir cerīgas ziņas. Izrādās, ka siltuma cenas var mainīties arī lejup, vakar (07.11) ziņas vēstīja, ka Salaspilī siltuma tarifs samazināsies par 3%, jo ir samazinājusies gāzes cena biržās. Kopā šobrīd regulators izskata četrus pieteikumus par siltuma tarifu samazinājumu, tai skaitā Ķekavā plānots samazinājums par ~15%.
Inflācija ir ļoti augsta, taču ir redzams, kā šī problēma atrisināsies. Jau var sākt rezumēt notiekošā mērogus, un diemžēl tie ir sliktā nozīmē iespaidīgi. Vairāk nekā desmit gadus ilgušais cenu stabilitātes miers tika iztraucēts 2021. gada sākumā. Kopainu labi raksturo divi skaitļi. Līdz 2021.gada janvārim cenas salīdzinājumā ar 2010. gada vidējo līmeni pieauga par 16,9%. Šobrīd cenu līmenis ir par 50,8% augstāks nekā 2010. gadā. Tātad 22 mēnešos cenas augušas apmēram divtik daudz kā iepriekšējos 11 gados.
Līdz cenu līmeņa stabilizācijai vēl jāpagaida, bet tas varētu notikt jau nākamā gada pavasarī un vasarā – pierādījumi tam krājas. Patēriņa cenu tendences maina ekonomikas recesijas un globālā izejvielu cenu krituma mijiedarbība. Citiem vārdiem – viena veida problēmu vietā nāks citas.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
