Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati zīmē visnotaļ iepriecinošu ainu, pati svarīgākā ziņa – bezdarbs samazinājās no 7,9% pirms gada līdz 6,6% šī gada 2. ceturksnī. Reģistrētais bezdarbs šajā laikā samazinājās vēl straujāk – no 7,7% līdz 6,2%.
Cita laba ziņa – par 2,8% ir pieaudzis strādājošo skaits, sasniedzot 886 tūkstošus cilvēku. Tas gan vēl atpaliek no šī rādītāja pēdējos divos gados pirms pandēmijas, kad tas pārsniedza 900 tūkstošus. Gada laikā ir pieaudzis arī nodarbinātības līmenis – no 62,4% līdz 64,0%. Tas vēl par procentpunktu atpaliek no 2019. gada vidējā rādītāja, bet nepārprotami virzās uz pareizo pusi. Tātad cilvēki redz un izmanto pandēmijas pārvarēšanas sniegtās iespējas. Tiktāl labās ziņas. Diemžēl Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni aptumšo karš Ukrainā un viss ar to saistītais, pirmkārt, enerģijas cenu kāpums. Tāpēc šī gada beigās un nākamā gada pirmajā pusē ir gaidāms bezdarba pieaugums. Pirmais mazais briesmu signāliņš ir reģistrētā bezdarba pieaugums jūlijā salīdzinājumā ar jūniju, lai arī sezonālu faktoru dēļ tam drīzāk būtu jāsamazinās.
Darba tirgus tuvāko nākotni aptumšo divi lieli riski. Enerģijas cenu kāpums, (dažās nozarēs apvienojumā ar produktu cenu kritumu) radīs konkurētspējas problēmas rūpniecībā. Savukārt dzīves dārdzības uzspiesti mājsaimniecību taupības pasākumi skars ilglietošanas un luksusa preču tirdzniecību, restorānus, izklaidi.
Par eksporta nozarēm runājot, parādās pirmās ziņas par ražošanas uzņēmumu apturēšanu augsto elektrības cenu dēļ. Lielākie riski vīd kokrūpniecībā – elektrības izdevumu daļa apgrozījumā te ir augstāka, daļai produktu cenas krīt. Būtu likumsakarīgi sagaidīt īslaicīgu darbavietu skaita samazināšanos šajā nozarē, jo īpaši apvidos, kur vēl ir daudz uzņēmumu, kuriem ir mazs darbības mērogs apvienojumā ar standartveida produktu ražošanu. Tātad galvenokārt ārpus lielajām pilsētām. Reģionu dalījumā lielākie riski varētu būt Vidzemes austrumu pusē, dažos Kurzemes apvidos. Specifiski bezdarba kāpuma riski ir Latgalē, ko var ietekmēt tālāka dzelzceļa un saistīto uzņēmumu darba vietu samazināšana. Par Rīgu runājot, te eksporta perspektīvas ir samērā labas, taču galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrēsies gāzes cenu kāpuma ietekme, tātad te varētu vairāk ciest patēriņš. Gāzes īpatsvars Rīgas Siltuma primāro energoresursu struktūrā nav tas augstākais, tas ir ap 50%, taču te ir liels mājsaimniecību skaits, kuru siltuma izmaksas gāzes cenas vairāk vai mazāk ietekmē. Arī Latgalē gāzes sadārdzinājuma ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem būs diezgan izteikta, tur to daudz lieto apkurē lielajās pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē.
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati ir interesanti ne tikai ar vispārējā makro datu ainā labi iederīgu bezdarba samazināšanos un nodarbinātības kāpumu, bet arī ar lielo un augošo starpību starp vīriešu un sieviešu bezdarbu. Tās iemesls varētu būt ekonomikā notiekošās strukturālās pārmaiņas.
Iepriekšējos desmit gados starpība starp darba meklētāju īpatsvaru vīriešu un sieviešu vidū svārstījās ap pāris procentpunktiem. Jaunākajos datos tā sasniegusi 3,8 procentpunktus. Darba meklētāju īpatsvars sieviešu vidū ir nokrities līdz 4,7%, kas atkārto līdz šim sasniegto zemāko līmeni tieši pirms trim gadiem (periodā, par ko pieejami dati, tas ir, kopš 2012. gada). Ja vīriešu bezdarbs ir tieši tāds kā 2020. gada 4. ceturksnī (8,5%), tad sieviešu bezdarbs šajā laikā ir samazinājies par 2,5 procentpunktiem.
Iespējams, tas atspoguļo ekonomikas struktūras izmaiņas. Mums jau ilgstoši ir zema rūpniecības daļa, pēdējā laikā labi neiet celtniecībai un transportam. Jācer, ka celtniecībai palīdzēs Atveseļošanās un noturības mehānisms jeb pandēmijas seku pārvarēšanas fonds un pašreizējā ES fondu perioda naudas apgūšana. Līdz šim ir bijuši tikai skaisti Finanšu ministrijas grafiki ar šīs naudas apgūšanas plāniem jau šogad, bet reāli nenotiek gandrīz nekas.
Šī situācija ir diezgan neparasta uz ES fona. ES vidēji šī gada 1. ceturksnī (jaunākie pieejamie dati) starp sievietēm bezdarbs bija nedaudz augstāks – 6,8% pret 6,2% vīriešiem. 13 dalībvalstīs vīriešu bezdarbs bija augstāks, taču starpība Latvijā (2,1 pp) bija daudz lielāka nekā visās pārējās valstīs, nākamā ir Malta (1,2 procentpunkti), tad Austrija (1 pp) un Rumānija (0,9 pp).
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
