Gada inflācija novembrī pret oktobri auga no 1.0% līdz 1.3%, un tā turpinās palielināties. Tā kā pērnā gada pēdējā mēnesī cenu līmenis strauji slīdēja lejup, bet šogad globālie faktori strādā pretējā virzienā, decembrī gada inflācija būs vēl ievērojami augstāka, aptuveni 1.7%. Nākamgad vidējais inflācijas līmenis pārsniegs 2%.
Naftas eksportētāju kartelis OPEC 30.novembrī pirmo reizi kopš globālās finanšu krīzes vienojās samazināt naftas ieguvi, izraisot diezgan krasu cenas pieaugumu. Jau novembrī Latvijā transporta degvielu gada inflācija sasniedza 3.1%, augstāko līmeni kopš 2012.gada beigām. Eiro vērtības kritums un naftas cenas pieaugums šajā ziņā neko labu nesola.
Ne tik daudz ekonomikas ziņās vēsta par metālu cenu izmaiņām. Taču arī tām ir vērts sekot, metālu cenas tiešā veidā nozīmīgi ietekmē ēku, mašīnu un iekārtu izmaksas, līdz ar to netieši — praktiski visu preču un pakalpojumu cenas. Sakarība nav tik tieša kā starp naftas un degvielas cenām, ne tik acīmredzama, neizpaužas tik ātri. Poētiski izsakoties, metālu cenu kāpums ekonomikā “uzsūcas” pakāpeniski. Vēl vairāk, līdzās tīri tehniskiem faktoriem – šahtu atvēršana un slēgšana, krājumu izmaiņas, metālu cenas atspoguļo arī fundamentālās pieprasījuma/piedāvājuma attiecības pasaules ekonomikā, kuras pieauguma temps šī gada beigās, spriežot pēc t.s. apsteidzošajiem indikatoriem, sasniedzis augstāko punktu kopš 2011.gada. Krīzes radītā ekonomikas brīvo jaudu rezerve samazinās. Tajā bagāto valstu pasaules daļā, kur šī rezerve bija vislielākā — eirozonā, kopš vasaras strauji augušas inflācijas gaidas. Novembrī Bloomberg izejvielu indeksa metālu komponente auga par 10.3%, vara cena pat par 19%. Pēdējā mēneša laikā cenas galvenokārt ietekmēja gaidāmās izmaiņas ASV fiskālajā politikā, bet šogad kopumā metālus sadārdzinājusi arī Ķīnas spēja izvairīties no analītiķu nebeidzami piesauktās krīzes un pat paātrināt izaugsmi.
Cenu kāpums, protams, ir nepatīkama ziņa patērētājiem, taču globālā mērogā nedaudz lielāka inflācija ir laba “pretinde” daudz nepatīkamāku notikumu riskiem eirozonā, no kuras pieprasījuma un finansiālās stabilitātes esam ļoti atkarīgi.
Latvijas iedzīvotājiem šobrīd varētu būt iestājies mulsums par to, ar kādu valsts budžetu un nodokļiem viņiem nākamgad būs jādzīvo. Taču nav šaubu, ka nauda tērēšanai būs, lielāka inflācija palīdzēs pildīt valsts kasi. Jau šī gada otrās puses mērenais inflācijas kāpums ir palīdzējis uzlabot nodokļu ieņēmumu dinamiku, spītējot vājajai izaugsmei. Iepriekš sniegtie solījumi valstij reālā izteiksmē nākamgad maksās nedaudz lētāk. No otras puses, ļoti daudziem cilvēkiem tā būs vilšanās, kaut neliela.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
