Šī gada 3. ceturksnī Latvijas ekonomika gada griezumā auga par 5,1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 0,6%. Kā jau varēja nojaust, IKP pieauguma vērtējums salīdzinājumā ar provizoriskajiem datiem ir uzlabots, iepriekš CSP vēstīja, ka IKP gada griezumā audzis par 4,8%. Sagaidāms, ka šī gada kopējais IKP pieaugums būs ap 5%, līdzīgs sniegums varētu būt arī nākamgad.
3.ceturksnī līdzīgā tempā auga galvenokārt uz eksportu un iekšējo tirgu vērstās nozares. Pakalpojumu nozares gada griezumā auga straujāk nekā preču ražotāji, daļēji līdzsvarojot pērnā gada lielo kritumu. Apstrādes rūpniecība auga krietni spēcīgāk nekā ekonomika kopumā (7,9%), bet preču nozares uz leju vilka enerģētikas mīnusi, kurus lielā mērā radīja augsto gāzes cenu nelabvēlīgā ietekme uz elektrības ražošanu.
Fantastisks pieaugums ir sarēķināts finanšu pakalpojumos (+41,7%), bet tas tikai līdzsvaro līdzīgu kritumu iepriekšējos divos gados, līdz ar to nozare vienkārši atgriezusies 2017-2018. gada līmenī. Ļoti strauji turpina kāpt medicīnas un sociālās aprūpes pakalpojumi (+19,8%), tas lielā mērā ir pandēmijas efekts, nākamgad šajā nozarē IKP datos droši vien redzēsim kritumu, tomēr tās daļa ekonomikā saglabāsies virs vēsturiski raksturīgā īpatsvara, jo augušas sabiedrības prasības un arī finansējums. Strauji kāpa arī informācijas un sakaru devums (+9,5%), tas galvenokārt ir augošā informācijas un programmēšanas pakalpojumu eksporta nopelns.
Straujākais kritums bija izklaides, atpūtas un kultūras nozarē (-7,0%), kas acīmredzot arī būs ekonomikas straujāk sarūkošā nozare šogad kopumā. Tā bija viena no divām visvairāk pandēmijas apskādētajām nozarēm arī pērn un šķiet, ka tai būs īpaši grūti atgūties no piedzīvotajiem triecieniem. Strauji saruka pievienotā vērtība arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (-4,5%), šajā gadījumā acīmredzami vainojami laika apstākļi, tātad pārejoša problēma.
3.ceturksnī spēcīgi auga privātais patēriņš – par 7,8% gada griezumā un tas pirmo reizi pārsniedza pirmspandēmijas augstāko punktu (2019. gada 2. ceturksnis). Ļoti strauji, lielā mērā pateicoties krājumu pieaugumam, palielinājās kopējās investīcijas (+22,0%), daļēji atspoguļojoties pamatīgā importa kāpumā (+13,9%). Ieguldījumi pamatlīdzekļos kāpa par 5,2%. bet eksports par 5,3%.
Lai arī daudz runā par darba tirgus pārkaršanu un darbaspēka trūkumu, darba algu daļa kopējos ienākumos šogad ir samazinājusies. Tā gan ir ievērojami virs pirmspandēmijas līmeņa, un turpmākajos gados atalgojuma daļa atkal varētu kāpt. Taču šogad uzņēmumi var priecāties par strauju rentabilitātes atjaunošanos.
Šī gada izskaņā ir ļoti iespējama IKP samazināšanās ceturkšņa (bet ne gada) griezumā, jo pieaugošie vīrusa kontroles ierobežojumi atkal nelabvēlīgi ietekmē pakalpojumu nozares, jau ir zināms par mazumtirdzniecības kritumu oktobrī. Tādā gadījumā gaidām izaugsmes atjaunošanos 1. ceturksnī.
Nākamgad galvenie ekonomikas motori darbosies spēcīgi, taču tiem arī būs liela pretestība. Fiskālā politika joprojām būs izaugsmei ļoti labvēlīga. Taču patēriņu nelabvēlīgi ietekmēs inflācija, kuras pīķis būs 2022. gada sākumā. Pirmo reizi 10 gados inflācija “apēdīs” algu pieaugumu, reālo algu pieaugums uz brīdi apstāsies. Enerģijas cenas būs jūtama patēriņa bremze gada pirmajā pusē. Gada otrajā pusē turpretim izredzes ir daudz gaišākas – lielie rēķini visumā būs nomaksāti, bet no 1. jūlija, tātad trīs mēnešus pirms vēlēšanām (kāda sagadīšanās!) stāsies spēkā nākamgad plānotā nodokļu samazinājuma lielākā daļa.
Pasaules ekonomiku apdraudošo risku saraksts ir garš – pandēmija, pieaugošā spriedze starp Ķīnu un ASV, Ķīnas mājokļu tirgus trauslums. Preču eksportu varētu ietekmēt koksnes cenu kritums, taču pamatīgs vilcējspēks būs augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports. Vīrusa spēja sacensties viltībā ar zinātni var kavēt cerēto tūrisma atkopšanos, taču tikai ļoti sliktā scenārijā tās nebūs vispār. Investīciju finansējums būs dāsns, taču tā apguvi apgrūtinās organizatorisku problēmu gūzma celtniecībā. Piemēram, straujais izmaksu kāpums mudina uzņēmumus atteikties no iepriekš noslēgtiem līgumiem, bet jaunas vienošanās prasa laiku. Iespējams, ka nozares darbaspēka problēmas saasinās vakcinēšanās prasības.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
