Latvijai koronvīrusa pandēmijas laikā saimnieciskās lietas turpina sekmēties labāk nekā Eiropas Savienībai kopumā. Piemēram, kritums gan rūpniecībā, gan eksportā Vācijā aprīlī ir apmēram divas reizes dziļāks, līdzīga ir arī starpība ar Igauniju. Vācijas rūpniecība aprīlī saruka par 17,9%, kamēr Latvijā par 9,0%. Vācijas eksportam aprīlī lielākais kritums pēdējos 70 gados, tas gada griezumā saruka par 31,1%.
Arī Latvijas ārējā tirdzniecībā globālās krīzes ietekme ir pamatīga, taču ne tik liela. Latvijas preču eksports aprīlī bija par 13,9% mazāks nekā pirms gada. Salīdzinoši veiksmīga šajos apstākļos izrādījusies produktu struktūra, piemēram, liela pārtikas daļa. Taču šādu starpību nevar izskaidrot bez veiksmīgām sakritībām produktu portfelī. Mašīnbūvē un elektronikā ir daudz produktu, kuriem krīze netraucēja vai pat palīdzēja. Apbrīnojami, ka mašīnu un iekārtu eksports aprīlī bija tikai par 1,8% mazāks nekā pirms gada. Vairākās ar celtniecību saistītās jomās – ķīmija, plastmasa un gumija, nemetāliskie minerāli eksports pat nedaudz pieaudzis. Tas dara ticamākus iepriekš izteiktos minējumus, ka celtniecībā krīzes ietekme varētu iestāties pakāpeniski, ja vien darbus neaptur sociālās distancēšanās pasākumi. Koksnes eksports gada griezumā samazinājies par 14,5%, kas nozīmē, ka apjomu izmaiņas varētu būt mazas, apmēram šāds bijis cenu kritums.
Ir produktu grupas, kurās vērojami dziļi mīnusi. Transportlīdzekļu un to daļu eksports sarucis gandrīz par 60%, apmēram tāds pats kritums arī attiecīgajā ražošanas nozarē. Šo izstrādājumu pārdošana vairākās Eiropas valstīs aprīlī gandrīz apstājās. Minerālproduktu (ieskaitot elektrību) eksportam par 37,6% samazināties “palīdzēja” trūcīgā palu sezona. Eksports uz NVS valstīm aprīlī cieta mazāk. Noteikti palīdzēja gan lielāka farmācijas daļa tirdzniecībā, gan mazāki ierobežojumi un/vai vēlāka to ieviešana.
Aprīlī salīdzinājumā ar martu sezonāli izlīdzinātais eksports samazinājās par 13,7%. Vēl viena šāda krituma noteikti nebūs, taču, lai minētu, kurā virzienā eksports mēneša griezumā virzīsies maijā, ir vajadzīga drosme. Ziņas no rūpniecības uzņēmumiem liecina, ka maijā liels uzlabojums nav gaidāms. Noskaņojuma dati uzlabojās, taču joprojām ir dziļi mīnusu zonā. Aprīlī dziļš kritums arī ES mazumtirdzniecībā, tā samazinājusies par 18%, kas ir pesimistiska ziņa eksportētājiem. Vājais patērētāju pieprasījums neatjaunosies acumirklī, taču ir iepriecinošas ziņas no atsevišķiem segmentiem. Latvijas ražotājiem var palīdzēt aktivitātes atjaunošanās DIY jeb būvmateriālu segmentā. Atcelto ceļojumu laikā eiropieši pievēršas savu mājokļu uzlabošanai.
Imports aprīlī gada griezumā samazinājās gandrīz divkārt straujāk nekā eksports jeb par 27,4%. Tai skaitā transportlīdzekļu imports samazinājies pat par 74,2% jeb absolūtajos skaitļos – par 136,3 miljoniem eiro. Līdz ar to preču imports aprīlī pārsniedza eksportu tikai par 64,7 miljoniem eiro. Nav šaubu, ka kopējā tirdzniecības bilance šajā mēnesī ir bijusi ar lielu pārpalikumu. Normālos apstākļos pakalpojumu bilances pārpalikums ir ap 200 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības pārpalikums gan nav pašmērķis, tam ir “labi” un “slikti” izskaidrojumi. Šobrīd tas liecina gan par ietaupījumu uz zemāku importa cenu rēķina, gan saimnieciskās aktivitātes sašaurināšanos. Atjaunojoties patēriņam un investīcijām, daļēji atjaunosies arī imports.
Latvijas preču tirdzniecības bilanci līdzsvaram tuvina naftas cenu krišanās. Gaidāmais ietaupījums uz šī rēķina šogad vēl nav precīzi nosakāms, bet tas būs mērāms simtos miljonos eiro. Aptuveni rēķinot, naftas barela cenas samazināšanās par 10 dolāriem samazina Latvijas importa rēķinu par 100 miljoniem.
Varam priecāties par relatīvi sekmīgu pretošanos krīzei līdz šim, bet ceļš uz pilnīgu atlabšanu būs ilgs. Par gaidāmu ražošanas vājumu arī nākotnē signalizē parasto metālu importa kritums par 28,4%, šī ir svarīga starppatēriņa preču grupa, kas ir daudzu ražošanas procesu sākumpunkts.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
