Šī gada 1. ceturksnis ekonomikā ir bijis veiksmīgāks, nekā gaidījām gada sākumā. Iedzīvotāji un uzņēmēji ir parādījuši spēju pielāgoties valdības noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un sadzīvot ar pašu bailēm. Turpmākajos ceturkšņos ir gaidāma spēcīga izaugsme, un domājams, ka šogad IKP gandrīz atgriezīsies 2019. gada līmenī, lai arī 1. ceturksnī tas bija par 2,4% mazāks nekā aizpagājušā gada sākumā. Nākamgad ekonomika spers platu soli, lai “noķertu” pirmspandēmijas tendenci, citiem vārdiem, tā dziedēs globālās krīzes ievainojumus, pamazām novērsīs šo notikumu radīto ietekmi uz tautsaimniecības potenciālu. Liela daļa Eiropas valstu varētu sapņot par šādu scenāriju. Taču Latvijas sabiedrībā pamatotu vilšanos rada pēdējo divu gadu neveiksmes, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Lai arī šo situāciju ir drīzāk jāraksturo kā īpaši sekmīgu kaimiņvalstu attīstību, nevis Latvijas neveiksmi, tomēr ar šo situāciju nevar un nevajag samierināties. Lai arī sasniegt šo valstu ienākumu līmeni tuvākajos gados nebūs iespējams, Latvijai ir iespējams panākt daudz straujāku attīstības tempu un kopīgi ar kaimiņiem veidot Baltiju kā īpaši dinamisku Eiropas reģionu. Latvija šobrīd dreifē starp pagātnes attīstības stratēģiju atlūzām. Pieļautās kļūdas vēl ilgi ietekmēs ienākumu līmeni, bet jau ļoti drīz tās vairs būtiski neietekmēs attīstības tempu.
Divi svarīgākie skaitļi, kas raksturo ekonomikas dinamiku 1. ceturksnī ir -1,7% – kopprodukta izmaiņas attīstībā pret pērnā gada beigām (sezonāli izlīdzinātie dati) un -1,3% – izmaiņas gada griezumā (neizlīdzinātie dati). Šo skaitļu mērenā pelēcība summējas no ļoti krasām svārstībām nozarēs. Salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu, pievienotā vērtība viesnīcās un restorānos ir samazinājusies vairāk nekā uz pusi (-53,3%), ko var dēvēt par patīkamu pārsteigumu. Pretējā galējība šoreiz ir veselība un sociālā aprūpe (+19,7%) – viena no straujāk augošajām nozarēm pirms pandēmijas, kurai ārkārtas situācija pēc sākotnējā sajukuma deva papildu stimulu. Otra sekmīgākā nozare izrādījusies ir finanšu pakalpojumi (+15,2%), šis kāpums turpretim seko krasam kritumam iepriekšējos četros gados un varbūt drusku pārspīlē faktisko svārstību diapazonu. Nozīmīgāko negatīvo ietekmi uz IKP radīja kritums trīs lielās nozarēs – būvniecībā par 12,4% (laika apstākļi), transportā par 8,2% (varēja gaidīt vēl sliktāku rezultātu) un komercpakalpojumos par 11,7% (nav liela bēda, to ietekmēja pulcēšanās ierobežojumi, šo pakalpojumu eksports attīstītās sekmīgi). Divās lielākajās nozarēs – tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā bija mērens pieaugums, attiecīgi 2,0% un 1,6%.
IKP izlietojuma pusē spēcīgākais negatīvais faktors bija mājsaimniecību patēriņa samazināšanās par 7,3%. Jau otrajā ceturksnī šeit redzēsim daudz lielāku skaitli ar pretējo zīmi, tāpēc bažām nav pamata – bija ierobežojumi, gandrīz jau izbija, nauda uzkrājusies, attiecīgi tā tiks tērēta. Šī gada sākumā redzam arī pērn raksturīgo lielo starpību starp kopējām investīcijām (gada laikā pieauga par 16,4%), kas ietver arī krājumu veidošanu un ieguldījumiem pamatlīdzekļos (samazinājās par 4,5%). No ražotāju un tirgotāju teiktā gan rodas iespaids, ka noliktavās svilpo vējš, tāpēc iespējams, ka šie skaitļi tiks ievērojami pārrēķināti, kā tas ir noticis pagātnē. Mērenais “fundamentālo” investīciju kritums lielas bažas nerada, to acīmredzot noteica laika apstākļu ietekme uz celtniecību. Eksporta samazināšanās gada laikā par 1% vērtējama kā panākums laikā, kad pakalpojumu eksportu krasi sašaurinājuši ekonomikas ilglaicīgo tendenču neradīti notikumi. Ironiska piebilde – varētu priecāties par Latvijas ekonomikas tendencēm, ja vien netraucētu salīdzinājums ar mūsu izcilajiem kaimiņiem.
Ar vēl skumjāku ironiju var teikt, ka ekonomikā notikusi paradigmas maiņa – ja kādreiz visa Baltija kopīgi devās pretim Rietumeiropas līmenim, tad šobrīd Latvijai jākonverģē arī ar pārējo Baltiju. Šī situācija nenoliedzami sāpina pašapziņu. Tomēr praktiski vērtējot, Lietuvas un Igaunijas panākumi ir laba ziņa. Šo valstu uzņēmumi kļūst arvien svarīgāki mūsu ekonomikai, piemēram, biroju ēku attīstīšanas bizness jau izteikti dominē Latvijas tirgū. Savukārt bez papildu birojiem nebūtu iedomājama tālāka attīstība Rīgas svarīgākajā eksporta nozarē – biznesa un IT pakalpojumos, savukārt Rīga veido vairāk nekā pusi no Latvijas ekonomikas. Kaimiņvalstu kapitāls turpinās ienākt uz Latvijā, jo te vēl ir daudz neizmantotu iespēju.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
