Septembrī apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms ievērojami samazinājās — par 1,5% salīdzinājumā ar augustu, bet gada pieaugums bija pieticīgi 2,0%. Iemeslus var meklēt gan vājākā eirozonas rūpniecības izaugsmē, gan apstrādes rūpniecības nozaru un apakšnozaru izteiktā atkarībā no atsevišķiem “zvaigžņu” uzņēmumiem, kā arī visas rūpniecības izaugsmes atkarībā no tās spožākajām nozarēm.
Septembrī ierasti spēcīga bija lielākā nozare — kokapstrāde (+6,1% gada griezumā), bet ierasti vāja — pārtikas pārstrāde (-1,7%). Galvenā rūpniecības attīstības vilcēja šogad līdz šim bija mašīnbūve. Septembrī šī nozaru grupa bija drīzāk viena aktiera teātris. Elektrisko iekārtu ražošanā gada kāpuma temps bija joprojām izcili 35,6%, kas pārsniedz līdzšinējos gada vidējos 20,5%. Puslīdz cienīgs rezultāts ir arī auto daļu ražošanā — tās izlaide septembrī pret pērno septembri kāpusi par 8,6%, kamēr gadā vidēji tā augusi par 28,1%. Turpretim iekārtu un mašīnu ražošanā septembrī pieauguma gandrīz nebija (0,8%), bet elektronikā pat mīnusi (-4,9%).
Var droši prognozēt ļoti strauja kāpuma atsākšanos auto daļu ražošanā, jo šīs nozares lieli uzņēmumi plānveidīgi paplašināšanās. Turpretim iekārtu un mašīnu ražošanā lēnas izaugsmes risks ir ievērojams. No tās Top 6 uzņēmumiem tikai viens (Caljan Rite Hite) ir panācis noturīgu un strauju izaugsmi vairāku gadu laikā, kā arī ziņo par vērienīgiem ražošanas paplašināšanas plāniem, pārņemot daļu no bijušajām Metalurga telpām. Elektronika jau ilgāku laiku ir bijusi viena aktiera teātris tādā nozīmē, ka tās dinamika izteikti atkarīga no viena uzņēmuma, kuram visumā ir ļoti labi veicies, taču vēstures lielās līnijas nemēdz būt taisnas un taisnīgas.
Zvaigžņu “sindroms” pārņem arī pārtikas rūpniecības apakšnozares. Piena pārstrādē galvenokārt caur citu uzņēmumu pārņemšanu savu daļu palielina Food Union. Strauja organiska izaugsme līdz apmēram pusei graudu pārstrādes savu daļu ļāvusi palielināt Dobeles Dzirnavniekam. Taču visstraujāk šī koncentrācija notiek zivju pārstrādē, ko virza gan viena uzņēmuma (Karavela) strauja attīstība, gan citu ražotāju krīze, kuri nespēj pārvarēt Krievijas šprotu embargo sekas. Uzņēmuma vadība vērtē, ka Karavela jau saražo krietni vairāk nekā pusi kopējā zivju konservu apjoma.
Mēbeļu ražošana nav tik ļoti koncentrēta, taču arī te trīs nozares līderu — Avoti SWF, Kvist un Daiļrade īpatsvars pamazām palielinās. Farmācija jau ilgstoši bijusi divu līderu tandēms, kuru sekmes ir mainīgas, bet ilglaicīgā attīstības līkne ir augšupejoša.
Kopumā šī spēku koncentrēšana ir attīstībai labvēlīga. Rūpniecībā liels mērogs ir labvēlīgs faktors ražīguma kāpumam. Šiem uzņēmumiem ir nauda un cilvēkresursi eksporta tirgu iekarošanai, tie var atļauties būt pacietīgi. Karavelas panākumi ļauj prognozēt, ka zivju pārstrādes trīs gadus ilgusī stagnācija visdrīzāk pāris gadu laikā tiks pārvarēta. Pērn uzņēmuma apgrozījums auga par 63% līdz 38,7 miljoniem, šogad būs virs 40 miljoniem un uzņēmums jau remontē telpas papildu iekārtu uzstādīšanai.
Protams, aug arī riski. Viena uzņēmuma ķibeles var skarbi ietekmēt visa sektora rezultātus, to redzam arī šobrīd. Taču runājot par trim lielajām nozarēm/nozaru grupām — pārtika, koksne un metāli+mašīnas, tās kopumā ir robustas daudzu spēcīgu aktieru komandas. Turklāt apstrādes rūpniecība kopumā ir vien ap 13% kopējās pievienotās vērtības, eksportā tai arvien vairāk “palīdz” pakalpojumu nozares. Šogad rūpniecība aug vārgi, turpretim pakalpojumu eksporta sniegums ir ļoti labs.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
