Latvijas ekonomikā ir “karstas” nozares, kā celtniecība, IT pakalpojumi. Taču apstrādes rūpniecību šobrīd var saukt “remdenu” nozari. Oktobrī ražošana bija par 3,3% lielāka nekā pirms gada, līdzīgs (3,1%) kāpums ir gada pirmajos desmit mēnešos kopumā.
Mīnusu teritorijā arvien dziļāk ieslīd pārtikas pārstrāde (-3,2% oktobrī un -2,1% gadā kopumā), turpina patīkami pārsteigt kokapstrāde (attiecīgi 6,2% un 5,1%). Pēc īslaicīga uzplaiksnījuma pērn pie stagnācijas atgriezusies vieglā rūpniecība, likumsakarīgi, ja ņem vērā tās konkurētspēju darba tirgū. Sekmīgi turpina attīstīties metālapstrāde un mašīnbūve, taču ar krasiem kontrastiem tās nozaru starpā. Taču kopējais nozares sniegums ir ekonomikas attīstību viegli bremzējošs.
Rūpniecība nav vainīga, ka attīstās citas nozares
Šī gada 3.ceturksnī ekonomika it kā labi parādīja, ka tā dažkārt labi var iztikt bez rūpniecības “pakalpojumiem” izaugsmes veicināšanā. IKP pieauga par 4,7%, kamēr nozare mazāk par procentu. Taču ne vienmēr tik spēcīga kā šobrīd būs celtniecība un transports.
Nākamajā gadā rūpniecības izlaides kāpums drīzāk paātrināsies. Šis ir bijis ļoti neveiksmīgs gads pārtikas pārstrādei, tās vidējā termiņa izredzes nebūt nav sliktas. Tālākā nākotnē svarīgs būs struktūras maiņas efekts. Ja pieņem, ka līdz 2025. gadam ražošanas izmaiņas nozarēs būs tādas, kādas tās varētu būt šogad, tad apstrādes rūpniecības pieauguma temps pamazām paātrināsies, divkāršojoties līdz nākamās desmitgades vidum. Skaidrs, ka pašreizējās tendences precīzi neturpināsies, bet tas ir labs prāta vingrinājums. Nav šaubu, ka mašīnbūves un ķīmijas daļa rūpniecībā kāps, palielinot nozares spējas sagādāt patīkamus pārsteigumus.
Taču nav pamata gaidīt tūlītēju spēcīgu izrāvienu un noteikti ne apstrādes rūpniecības īpatsvara strauju kāpumu ekonomikā. Lielu un visdrīzāk augošu daļu Latvijas ekonomikā veido Rīgai, kurā apstrādes rūpniecības daļa ir vien ap 8%. Eksportējošās pakalpojumu nozares attīstās ļoti dinamiski, veicinot algu kāpumu un līdz ar to konkurētspējas problēmas daļai ražotāju.
Investīciju vājums — reāls vai šķietams?
Tāpat par izcilu nevar saukt investīciju dinamiku. Ir jau pieejami nefinanšu investīciju dati par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Ieguldījumi apstrādes rūpniecībā šogad janvārī-septembrī bijuši par 7% lielāki nekā pirms gada, taču, ievērojot izmaksu kāpumu, var teikt, ka tie palikuši pērnā gada līmenī. Pērn pieaugums bija līdzīgs (6%), bet arī tas pārliecinoši nepārsniedz inflāciju, turklāt vēl gadu agrāk ieguldījumi apstrādes rūpniecībā saruka par ceturto daļu, līdz ar to tie šogad joprojām atpaliek no 2014-2015. gada līmeņa pat faktiskajās, ar inflāciju nekoriģētajās cenās.
Taču investīciju dati ir jāinterpretē ļoti uzmanīgi. Neaugošas investīcijas noteikti nepierāda, ka nebūs ražošanas pieauguma. Ir jāsaprot, kā statistikā pieejamās summas veidojas.
Pat nezinot detaļas, ir redzams, ka investīciju efekts dažādās nozarēs krasi atšķiras. Pēdējo divu gadu laikā (kopš 2016. gada ceturtā ceturkšņa) metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika ir investējusi apmēram tikpat cik pārtikas pārstrāde (to var zināt aptuveni, jo dažos ceturkšņos CSP nepublicē datus par atsevišķām apakšnozarēm). Taču to sasniegumi ļoti krasi atšķiras. Pārtikas pārstrāde kopumā stagnē, pērn tās izlaide nedaudz pieauga, šogad samazinājās, bet nav noteiktas tendences, ražošana ir apmēram 2016. gada līmenī. Turpretim ar metāliem saistītās nozares šajā laikā veido tuvu pusei apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma, kāpums mērāms divciparu skaitļos.
Mašīnbūvē lielu daļu ražošanas jaudu kāpuma veido starptautisku uzņēmumu grupu ietvaros no vienas valsts uz otru pārceltas ražošanas iekārtas, kuru vērtība “uz papīra” var būt simboliska. Nereti šo nozaru uzņēmumiem ir pieejamas arī telpas ar zemām izmaksām. Tā AKG Termotechnik, kas plāno apjomu apmēram divkāršot līdz 2020. gadam, bija iespēja lēti iegādāties līdzās esošās Amoplant telpas. Liepājas Caljan Rite Hite plāno paplašināt darbību kādreizējā Metalurga cehā.
Ļoti daudz tukšu, nolaistu, taču ar mēreniem ieguldījumiem atjaunojamu ražošanas telpu ir divās lielajās Latgales pilsētās, kurās attīstības dinamika ir pavāja, bet kurās ir liela daļa no kopējām darbaspēka rezervēm. Gan no šo pilsētu, gan valsts interešu viedokļa būtu svarīgi, lai šo pilsētu ekonomiskā dinamika mainītos. Lai tas notiktu, izšķiroša būs vietējās pārvaldības kvalitāte, nekādas speciālās ekonomiskās zonas un nodokļu atlaides te nelīdzēs. Jelgava un Valmieras reģions sekmīgi attīstās bez šāda atbalsta.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
