Septembra rūpniecības dati ir pasaules ekonomiskajai situācijai atbilstoši, un šī situācija nav iepriecinoša. Piemēram, jaunākais eirozonas rūpniecības PMI indekss (46,4) signalizē, ka globālā krīze nozarē padziļināsies. Tā kā ražojam galvenokārt starppatēriņa un kapitāla preces, citu valstu rūpniecība ir ļoti svarīgs mūsu rūpniecības klients. Ļoti būtisks tirgus Latvijas ražotājiem ir arī celtniecība un jo īpaši pasaules mājokļu tirgus.
Septembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pirms gada apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1,7%. Lielākā negatīvā ietekme bija kokapstrādei (-5,7%) un metālapstrādei (-10,1%). Straujš izlaides kritums bija arī iekārtu ražošanā (-22,2%), papīra (-16,4%) un ķīmijas rūpniecībā (-6,2%). Lielākā pozitīvā ietekme bija nemetāliskajiem minerāliem (+10,3%), iepriecināja arī dzērienu ražošana (26,5%), autobūve (+18,4%) un tekstilrūpniecība (+11,4%). Salīdzinājumā ar augustu apstrādes rūpniecība palielināja savu veikumu par 0,5%, turklāt mēneša griezumā labi “atzīmējās” ķīmija, autobūve, elektronika un mēbeles.
Mājokļu tirgi pasaulē turpina atdzist pārsteidzoši strauji, kas ir liels risks Latvijas rūpniecībai. Pašsaprotama un vispārzināma ir kokapstrādes saite, jo tai celtniecība tieši un netieši veido vairāk nekā pusi no pārdošanas.
Metālapstrādei ap ceturto daļu apjoma dod tērauda konstrukcijas ēkām un infrastruktūras objektiem, ražojam daudz būvķīmijas, vieglā rūpniecība pastiprināti specializējas funkcionālo apģērbu ražošanā, kurus īpaši daudz patērē celtniecībā. Var teikt, Latvija ceļ pasauli, nodrošina būvniecības procesu citās valstīs. Taču vai pasaule cels Latviju? Mūsu valstī mājokļu tirgus attīstības prognoze ir samērā labvēlīga, jo laikā kopš globālās finanšu krīzes cenu kāpums ir bijis mērens, taču ražotājiem galvenie tirgi ir citās valstīs.
Apmēram pusē pasaules lielāko mājokļu tirgu cenas jau samazinās, tiem pievienosies vēl citi. Procentu likmju kāpums rada pamatīgas finansiālas problēmas mājsaimniecībām, kas ir daudz aizņēmušās. Daudzi būs spiesti mājokļus pārdot, kas pastiprinās cenu kritumu. Pasaules mājokļu tirgu kopējā vērtība ir ap 250 triljoniem. Mājokļu būvēšanas uzsākšana Ķīnā, kur krīze jau ir “ar bārdu”, gada laikā samazinājusies gandrīz uz pusi. ASV kritums jaunākajos datos ir 8%, bet šis rādītājs neizbēgami pasliktināsies, jo ir sācies tā saucamais pircēju streiks – viņi atliek savu plānu īstenošanu. Procentu likmju pieaugums un māju cenu kāpums nozīmē to, ka hipotekārā kredīta maksājums par salīdzināmas kvalitātes dzīvesvietu ir apmēram divreiz augstāks nekā pandēmijas sākumā.
Kokapstrāde un mēbeļu ražošana kopā veido trešdaļu no apstrādes rūpniecības, bet tās radīs lielāku daļu no ražošana apjomu svārstībām nākamā gada laikā. Visskarbākā situācija ir zāģmateriālu (dēļi, brusas, latas u.t.t.) ražošanā. Ir sektori, kuriem klājas labi, pirmkārt, jau enerģijas produktu ražotājiem. Arī koka māju ražotāji pagaidām ziņo par pasūtītāju rindām, bet par pieaugumu mēbeļu ražošanā varam precīzi uzzināt no CSP (+5,4%). No nozares pārstāvju aptaujām varam uzzināt viņu vērtējumu par pasūtījumiem un tuvākajā nākotnē plānoto ražošanas apjomu. Pasūtījumu apjoms vēl augustā atbilda vēsturiski vidējam, taču tagad tas jau ir recesijas teritorijā. Pagaidām ir veikta tikai trešdaļa ceļojuma līdz 2008. – 2009. gada pesimisma dziļumiem, bet globālā mājokļu tirgus krīze tikai sākas. Līdzīga gradācija ir arī pesimismam par ražošanas apjomiem.
Ir arī notikumi, kas palīdz uz rūpniecības tuvāko nākotni raudzīties labvēlīgāk. Šķiet, ka no minikrīzes šī gada sākumā iziet elektronika. Tai pamatīgi traucēja dzīvot komponentu iepirkšanas grūtības, bet piegādes ķēžu spriedzi mērošie indikatori strauji slīd lejup. Gludākas elektronikas komponentu piegādes var palīdzēt arī autobūvei. Taču tuvākajā laikā kritums apstrādes rūpniecībā turpinās padziļināties, nākamgad kopumā izmaiņas visdrīzāk būs ar mīnusa zīmi, bet šogad vēl situāciju glābj veiksmīgais 1.pusgads – kopumā ražošana varētu pieaugt par 2%.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
