Šodien statistiķi sniedza viegli apbēdinošu, kaut iepriekš nojaušamu ziņu par apstrādes rūpniecības sniegumu augustā, savukārt pirms dažām dienām viņi publicēja pārskatītos IKP datus, kas rāda nozares pagātnes sniegumu labvēlīgākā gaismā.
Augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražošanas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1,0%, tas arī bija par 2,6% mazāks nekā šajā mēnesī pērn. Nozares apgrozījums joprojām aug, tas bija par 10% lielāks nekā pirms gada, bet kāpums strauji bremzējas, jo īpaši eksportā. Pēdējos divos gados – kopš 2020. gada vasaras – preču eksporta tirgi bija izcili labvēlīgi, jo īpaši kokapstrādei, bet situācija tajos mainās brīžiem biedējošā ātrumā.
Negatīvākā ietekme uz ražošanas pārmaiņām gada griezumā ir minētajai kokapstrādei un ķīmijas rūpniecībai.
Kokapstrāde augustā sazāģēja par 8,8% mazāk nekā šajā periodā pirms gada, cieši saistītajā mēbeļu ražošanā kritums bija 8,9%, bet ķīmijas produktu plūsma gada laikā samazinājās pat par 31,9%. Tomēr abām nebūtu pamata sūdzēties par dzīvi, vērtējot sniegumu ilgākā laikā. Kokapstrādē ražošanas apjoms joprojām ir par piektdaļu, bet ķīmijā trešdaļu virs 2015. gada vidējā, abos gadījumos izlaides līknes ir ar slaidu līkumu atgriezušās brīdī pirms pandēmijas sākuma. Abas nozares bija lielas ieguvējas no pandēmijas veicinātajām pieprasījuma izmaiņām. Taču nav viegli saglabāt filozofisku skatu uz dzīvi, kad ir grūti pārdot ne tikai par labu cenu, bet pārdot vispār – tā šobrīd savu tirgus situāciju raksturo kokzāģētavas.
Lieli mīnusi ir arī elektronikā (-14,2%), kas ir viena no retajām, kas joprojām saskaras ar komponentu piegādes grūtībām. Neiepriecina iekārtu ražošana (-21,5%), tāpat kā pārejās mašīnbūves nozares – tikai elektrisko iekārtu ražošanā augustā reģistrēts neliels kāpums (+3,2%). Neiepriecina arī prognozes par mašīnbūves tuvāko nākotni, jo šī ir pasaules ekonomikas ciklu stipri ietekmēta rūpniecības daļa. Savukārt pasaules makro tendences raksturojošās līknes ļoti strauji virzās lejup. Te vainojamas gan enerģijas cenas, gan centrālo banku politikas izmaiņas.
Procentu likmju izmaiņas pēdējās nedēļas laikā gan atspoguļo cerību, ka monetārās politikas plāni mainīsies, piemēram, Vācijas 10-gadīgo obligāciju ienesīgums kopš 28. septembra ir samazinājies par pusprocentu, tas ir daudz. Taču pat procentu likmju tūlītēja samazināšanās līdz nullei vairs neglābtu pasauli un jo īpaši eirozonu no recesijas.
Diezgan nepatīkama situācija ir arī pārtikas pārstrādē, tajā kritums gada griezumā augustā bija 3,7%. Šī nozare ir diezgan noturīga pret ekonomikas cikliskajiem vējiem, bet toties tai nopietnas nepatikšanas sagādā enerģijas un arī izejvielu cenu kāpums. Ir izskanējis brīdinājums par bankrotu riskiem šajā nozarē. Ilgākā laikā dziļas strukturālas izmaiņas nozarē ir neizbēgamas, taču šajā brīdī negribētos redzēt vēl vienu sociālo spriedzi palielinošu faktoru, tāpēc vairāk nekā miljardu vērtā valsts atbalsta programma mājsaimniecībām un uzņēmumiem nāk pašā laikā.
Augusta rūpniecības datos patīkamu ziņu nav daudz. Ir liels kāpums nemetālisko minerālu ražošanā (+17,5%), par spīti tam, ka celtniecībā šogad mīnusi, acīmredzot sekmējas eksports. Metālizstrādājumu ražošana ir augusi par 8,5%, bet situācija mašīnbūvē rada bažas par šīs apakšnozares tuvāko nākotni. Ļoti pārsteidzoši šogad ir metālu ražošanas rādītāji. Jūnijā tās izlaide bija pat desmitkārt lielāka nekā gadu iepriekš, augustā pret jūniju apjomi samazinājās trīskārt, taču apakšnozares pozitīvais devums joprojām ir lielākais starp tām, kuru dati ir pieejami.
Tagad daži vārdi par notikušo pagātnes datu pārrēķināšanu. Mēdz jokot, ka Krievijā vēsture ir neprognozējama – kad mainās valdība, mainās vēsture, iespējams, ka tuvojamies tieši šādam pavērsiena punktam. Taču neprognozējama ir arī Latvijas ekonomikas vēsture – kad tiek pārskatīti vēsturiskie IKP dati, daudz kas izskatās citādi. Nedaudz atšķirīgā gaismā ekonomiku ieraudzījām pēc pārskatīto IKP datu publicēšanas 30.septembrī. Visvairāk uzmanību piesaistīja pandēmijas pirmā gada IKP dati – izrādās, ka kopprodukts 2020. gadā samazinājās nevis par 3,8%, bet par 2,2%. Vēstures “pārrakstīšana” ir nedaudz mainījusi arī ekonomikas struktūru. Apstrādes rūpniecības daļa pārrēķinu rezultātā ir pieaugusi. Pateicoties gan pārrēķiniem, gan straujai attīstībai, tās īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā sasniedzis augstāko punktu kopš 2003. gada. Pērn šīs nozares daļa, faktiskajās cenās rēķinot, palielinājās no 12,6% līdz 13,7%.
Izrādās, ka apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2020. gadā nevis samazinājās par 0,9%, bet pieauga par 2,5%. Šī gada 2. ceturksnī tā pat kļuva par lielāko nozari, tātad Latvijas ekonomikas čempioni. Tai šo godpilno titulu iegūt palīdzēja tirdzniecības lejupslīde, sabrūkot daļai no vairumtirdzniecības pakalpojumu eksporta tirgus. Tā kā šīs pārmaiņas visdrīzāk ir neatgriezeniskas, tad rūpniecībai ir iespējas palikt uz ekonomikas pjedestāla augstākā pakāpiena. Tirdzniecība lielākās nozares godu bija baudījusi kopš 2002. gada. Tiesa, neviens nevar garantēt, ka tuvākajā nākotnē uz brīdi nesabruks daļa rūpniecības eksporta tirgus, jo, piemēram, situācija koksnes izstrādājumu pārdošanā ir tiešām draudīga. Taču vismaz līdz 2.ceturksnim apstrādes rūpniecības daļa pievienotajā vērtībā turpināja kāpt, sasniedzot 15,3% salīdzinājumā ar 14,1% pirms gada.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
