Janvārī apstrādes rūpniecība turpināja iepriekšējos mēnešos panākto ražošanas kāpumu gada griezumā, kas janvārī gan ir pieticīgs (+2,2 %), taču ārkārtas situācijas apstākļos arī tas ir atzīstams panākums. Ražošanas samazināšanos attiecībā pret decembri (-1,7 %) varētu ierindot “tā gadās” kategorijā, taču iespējams, ka tas saistīts ar pandēmijas radītiem ražošanas procesa traucējumiem, kas visbiežāk neaptur darbu pilnībā, bet samazina efektivitāti. Iespējams, ka tas atstāja iespaidu uz pārtikas ražošanu, jo tās izlaides kritums mēneša laikā par 5,4 % ir ļoti krass, tādas svārstības šajā stabilajā nozarē nemēdz notikt. Līdz ar to gada griezumā pārtikas ražošana samazinājās par 8 %. Straujš kritums mēneša griezumā bija arī kokapstrādei (-7,2 %), taču tai iepriekšējie mēneši bija izcili, tāpēc attiecībā pret pērno janvāri reģistrēts kāpums par 6,3 %.
Var tikai nožēlot, ka konfidencialitātes noteikumi liedz CSP precīzi ziņot par farmācijā un elektronikā notiekošo, vien teikt, ka ir bijis “nozīmīgs pieaugums”. Ir zināms, ka labi klājies abu nozaru līderiem. Grindeks ziņo, ka uzņēmuma apgrozījums pērn audzis par 32 % (daļēji to veido ražošana ārpus Latvijas), līdz šim sekmīgāko gadu ir aizvadījis arī sakaru iekārtu ražotājs Mikrotīkls. Par 9,6 % augusi izlaide ķīmiskajā rūpniecībā. Var minēt, ka iemesli ir gan higiēnas preču ražotāja iCotton jaudas kāpināšana, gan būvniecības bums, gan kosmētikas uzņēmumu pudura izaugsme, piemēram, Madara Cosmetics apgrozījums pērn audzis vairāk nekā par 40 %. Turpmāk savu devumu makro skaitļu izdaiļošanā sniegs arī H.A.Brieger, kas ir Dzintars tradīciju pārņēmējs. Rūpniecības attīstības tālākais ceļš gan šajā gadā, gan turpmākajos ir šo nozaru, kā arī mašīnbūves lomas palielināšanās.
Tas notiks gan tāpēc, ka tas ir iespējams, gan tāpēc, ka nav citu iespēju. Nosauktajās nozarēs strādājošie krāj ražošanas prasmes, bet uzņēmumi – audzē kapitālu, produktu un zīmolu portfeļus. Ambiciozākās Latvijas pilsētas iemācās piesaistīt šo nozaru uzņēmumus. Vienlaikus dažu nozaru attīstībai arvien vairāk traucēs ražošanas izmaksu kāpums. Šo nozaru attīstība ir iespējama, taču ne visos produktu segmentos.
Pagājušajā nedēļā bija divi interesanti notikumi, kas ieskicēja rūpniecības nākotnes kontūras. Vispirms, 1. martā, maizes ražotājs Hanzas Maiznīca ziņoja, ka 2022. gadā slēgs ražošanu Rīgā, likvidējot 80 darbavietas. Tas mudināja vairākus uzņēmējus paust viedokli, ka šis notikums apliecina valsts konkurētspējas zudumu. Nākamajā dienā Grindeks paziņoja, ka nākamgad sāks būvēt jaunu rūpnīcu Rīgā, radot 800-1000 jaunu darbavietu. Šis notikums turpretim neradīja nekādu viedokļu līderu reakciju. Kāpēc tā? Varbūt tāpēc, ka paziņojumiem, kas saskan ar populāriem narratīviem jeb stāstiem (piemēram, Latvijai ir vāja konkurētspēja) ir lielāka iespēja tikt pamanītiem un izraisīt emocionālu reakciju. Varbūt tāpēc, ka šādi notikumi ir arī iespēja atgādināt par biznesa vides trūkumiem un mudināt tos novērst.
Galvenokārt laikā līdz 2009. gadam pieņemti politiski lēmumi joprojām nosaka to, ka šeit ir augstākas elektrības cenas nekā kaimiņvalstīs. Turklāt ražotāji spiesti subsidēt sadales izmaksas mājsaimniecībām, kas nav gudri, jo galu galā par to pašas mājsaimniecības maksā ar uzviju – caur neradītajām darbavietām un nesaņemtajām algām. Enerģijas cenu starpība ar apkārtējām valstīm vairs nav tik kaitējoša kā iepriekšējās desmitgades vidū, bet tā joprojām traucē daļai ražotāju. Kā konkurētspējas šķērslis šajā un arī citos gadījumos ir minēti darbaspēka nodokļi. Šeit jau var diskutēt, vai vaina ir nodokļu lielumā vai to izlietošanas efektivitātē. Nav šaubu, ka dažādām nozarēm ir atšķirīgas intereses nodokļu politikā. Augsto tehnoloģiju nozarēm svarīgāki par izmaksu samazināšanu var būt valsts ieguldījumi infrastruktūrā, izglītībā un zinātnē.
Taču iespējams, ka vissvarīgākais šajā stāstā nav ne elektrība, ne nodokļi. Abi minētie uzņēmumi darbojas Rīgā, kuras ekonomikas struktūra mainās. Pilsēta jau šobrīd ir diezgan dārga vieta ražošanai un kļūs vēl dārgāka. Rīgas galvenā eksporta nozare ir biznesa un IT pakalpojumi, kas ceļ darbaspēka izmaksu līmeni. Transporta un loģistikas, mājokļu attīstītāju un citu nozaru pieprasījums ceļ ražošanai piemērotas zemes cenu. Milzīgie sabiedriskā sektora ieguldījumi infrastruktūrā tuvāko gadu laikā, tālāka “balto apkaklīšu” pakalpojumu eksporta attīstība izmaksu problēmu galvaspilsēta daļai nozaru saasinās.
Farmācija ir viena no rūpniecības nozarēm, kura var attīstīties Rīgā. Tā var maksāt labas algas. Galvaspilsētas reģionā ir labākās iespējas atrast kvalificētus darbiniekus šai nozarei, kas citur Latvijā gandrīz nav pārstāvēta. Savukārt uzņēmumiem, kam darbība šeit kļūst neizdevīga, viens no risinājumiem var būt ražošanas pārcelšana uz vietām Latvijā, kur izmaksas ir mazākas. Hanzas Maiznīca Rīgā pārtrauks ražošanu, bet Latvijas Maizniekam Daugavpilī klājas labi.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
